Horeogrāfs Kristians Špuks Latvijas publikai pazīstams no parodiju baleta "Pusdārgakmeņi", kura pirmajā daļā bija skatāms viņa iestudētais komiskais Grand Pas de Deux. "Smilšuvīra" laikmetīgā versija radīta speciāli vienai no vadošajām baleta trupām pasaulē, Štutgartes baletam, un nu turpina skatuves gaitas Rīgā. Šīs izrādes radošā komanda ir ilggadēji domubiedri, kuru veidotajā darbā piedalās visi LNO baleta mākslinieki. LNO dejotājiem tā ir kārtējā iespēja apliecināt augsto tehnisko sagatavotību un māksliniecisko potenciālu.

Saturs

PROLOGS

Students Natanaels ir samulsis un apjucis. Viņš atminas savas dzīves ainas, tomēr nespēj atšķirt pagātni no tagadnes, fantāziju no realitātes.

I CĒLIENS

Dzimtajā pilsētā Natanaels satiek draugus - Lotāru, Zigmundu un mīļoto Klāru.

Jauneklis ļaujas atmiņām. Tās ved viņu atpakaļ bērnībā, kas aizritējusi, Natanaelam augot kopā ar divām māsām. Vecāku dzīvoklī ierodas vecais advokāts Kopeliuss un kopā ar Natanaela tēvu nozūd blakus istabā. Ziņkāres dzīts, mazais Natanaels zogas viņiem nopakaļ un abus vēro. Viņš tiek pieķerts, un viņu sagrābj šausmīgas bailes. Vēlāk, kad māte viņu modina, Natanaels vairs neatceras, vai tas bijis sapnis, vai īstenība - Kopeliuss turējis viņa rokas un kājas un mēģinājis nozagt acis.

Draugi Zigmunds un Lotārs palīdz Natanaelam no atmiņu ainām atgriezties tagadnē. Arī Natanaela līgava Klāra cenšas viņu izvilināt no melanholiskā noskaņojuma. Viņa prasmīgi nomierina Natanaelu, tomēr mierinājums ir īslaicīgs, jo atkal un atkal uzplaiksnī atmiņas.

Natanaels vēlreiz atgriežas bērnībā: Kopeliuss atkal apciemo Natanaela tēvu, kurš šīs tikšanās laikā iet bojā. Tēva nāve Natanaela atmiņā vienmēr saistījusies ar Kopeliusu. Bez tam zēns cieši tic, ka Kopeliuss ir Smilšuvīrs, baismīgs pasaku tēls, kas izrauj bērniem acis.

Studenta gados Natanaels dzīvo pilsētā, kuras iedzīvotāji viņam šķiet draudīgs pūlis. Natanaelu viņa dzīvoklī uzmeklē briļļu tirgonis Kopola, piedāvājot pārdot brilles. Šis cilvēks Natanaelam tik ļoti atgādina Kopeliusu, ka viņš panikā izraida Kopolu no sava mitekļa.

Natanaels vēlas atklāt Klārai dziļo izmisumu, bailes un arī kaislīgo mīlestību, kas viņā mājo. Klāra savukārt cenšas novērst mīļotā drūmās domas. Tas tikai iedzen Natanaelu vēl dziļākā apmātībā un noved pie strīda ar Klāru. Lotāram un Zigmundam izdodas radušos situāciju pēdējā mirklī glābt, tomēr Natanaels paliek viens un nesaprasts.

Natanaelu atkal apciemo Kopola. Šoreiz Natanels no Kopolas saņem tālskati. Caur to viņš redz pasauli gluži citā gaismā. Pretējās mājas logā Natanaels ierauga sava dabaszinātņu profesora Spalancani meitu Olimpiju un iemīlas viņā.

II CĒLIENS

Spalancani kādā ballē sabiedrībai stāda priekšā Olimpiju, kura patiesībā ir automāts. Viņa dejo klātesošajiem, un Natanaels jūtas dziļi saviļņots. Viņam izdodas uzlūgt Olimpiju uz deju par izbrīnu balles viesiem, jo Olimpija visu laiku dejo tikai ar tēvu. Kad balle tuvojas beigām, Natanaels un Olimpija paliek divatā, un Natanaels ar skaistuli bauda iedomātu mīlas laimi.

Ierodas Spalancani, abus izšķir un aizved Olimpiju. Natanaels, kurš viņiem seko, atrod Spalancani un Kopolu strīdamies par Olimpijas acīm. Mēģinot glābt Olimpiju, Natanaels piepeši atskārst, ka iemīlējies nedzīvā mehānismā. Viņš zaudē prātu.

Natanaela satrauktā iztēle uzbur dažādus viņa dzīves mirkļus. Ierodas Klāra, mēģinot atgriezt mīļoto reālajā pasaulē. Viņš šķietami iekļaujas šīs pasaules kārtībā un vienkāršībā.

Atgriezies dzimtajā pusē, Natanaels kopā ar Klāru klīst starp citiem pilsētniekiem. Pārliecināts, ka tālumā atpazinis Kopeliusu, viņš ceļ pie acīm Kopolas dāvāto tālskati. Tad Natanaela skatiens pievēršas Klārai, un tā viņa acīs šķiet pārvēršamies par Olimpiju. Natanaels cenšas saderināto nogalināt. Klāra pēdējā brīdī izglābjas, bet Natanaels ir pilnīga ārprāta varā.

EPILOGS

Klāra, šķiet, tomēr atrod savu laimi un nodibina ģimeni kopā ar Zigmundu.