Izvēlne
ENRU

Latvijas Nacionālais balets

Latvijas Nacionālais balets ir vienīgā profesionālā šāda veida institūcija Latvijā. Vairāk nekā deviņus gadu desmitus garā latviešu baleta vēsture saistīta ar labākajām krievu klasiskā baleta skolas tradīcijām. Šīs tradīcijas veiksmīgi nodotas no paaudzes paaudzē, dāvājot pasaulei tādas Rīgā skolotas baleta zvaigznes kā Mihails Barišņikovs, Māris Liepa un Aleksandrs Godunovs.

Iepazīt baleta mākslu rīdzinieki varēja 19. gadsimta sākumā, kad šo mākslu Rīgā pārstāvēja sava laika slavenākie meistari – Pēterburgas Ķeizariskā galma teātra pirmais dejotājs un baletmeistars, pirms tam Parīzes Operas pirmais dejotājs Luijs Dipora kungs (1811), Vīnes teātra primabalerīna Katarina Lannere (1859), dejotājs un baletmeistars Mariuss Petipā (1860, 1863) un daudzi citi slaveni dejotāji. Pirmais latvietis, kurš apguva baleta mākslu profesionālā līmenī un kā dejotājs strādāja Rīgas pilsētas pirmajā (Vācu) teātrī, bija Mārtiņš Kauliņš, kurš kļuva populārs kā deju pedagogs un baletmeistars, iestudējot dejas latviešu teātru uzvedumiem.

1918. gadā, kad tika nodibināta Latvju opera, tai bija nepieciešams arī savs balets. Tajā kā dejotājs un baletmeistars tika uzaicināts Voldemārs Komisārs, kura vadībā darbojās 20 dejotājas. Trupa piedalījās operu iestudējumos. 1921. gadā Rīgā viesojās slavenā balerīna Olga Spesivceva. Pēc tam viņa devās uz Londonu, kur viņai bija paredzēta Auroras loma S. Djagiļeva Krievu baleta trupas gatavotajā P. Čaikovska Apburtās princese iestudējumā. Viņai līdzi devās arī Voldemārs Komisārs, lai papildinātos dejas mākslā, tādēļ bija nepieciešams jauns, profesionāls baletmeistars. 1922. gadā LNO noslēdza līgumu ar Pēterburgas Marijas teātra bijušo baleta režisoru Nikolaju Sergejevu, kurš atvēra privātu baleta studiju un sāka profesionālu dejotāju sagatavošanu.

Par latviešu baleta dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1922. gada 1. decembris, kad vērts priekškars pirmajai pilnmetrāžas izrādei – pēc Mariusa Petipā 1885. gada Pēterpils izrādes parauga iestudētajai P. L. Herteļa Veltīgajai uzmanībai, tomēr baleta trupas veidošanās sākusies jau desmit gadus iepriekš. Divdesmitajos gados Rīgas baletu vadīja balerīna Aleksandra Fjodorova, dejas pasaulē leģendārās Fokinu ģimenes locekle, sadarbojoties ar savu dēlu Ļevu Fokinu; trīsdesmito gadu sākumā par trupas vadītāju kļuva Anatols Vilzaks, kurš bija dejojis slavenajā Djagiļeva trupā. 1934. gadā par LNO galveno baletmeistaru tika apstiprināts Osvalds Lēmanis. Pēc II Pasaules kara baleta vadība bija uzticēta Helēnai Tangijevai-Birzniecei, kas savulaik mācījusies Sanktpēterburgā pie izcilās pedagoģes Agripīnas Vaganovas. Šīm leģendārajām personībām Rīgas baleta vadībā sekoja arī Jevgeņijs Čanga, Irēna Strode, Aleksandrs Lembergs, Janīna Pankrate, Modris Cers, Lita Beiris, bet kopš 1993. gada - Aivars Leimanis.

Šobrīd Latvijas Nacionālā baleta repertuāra pamatu veido klasiskā baleta pērles – Žizele, Gulbju ezers, Riekstkodis, Dons Kihots, Korsārs, Apburtā princese, Bajadēra, kā arī skatītāju iemīļotās mūsdienu horeogrāfu klasiskās dejas izrādes Kopēlija un Bahčisarajas strūklaka. Repertuārā palaikam sastopamas arī laikmetīgā baleta izrādes, kā piemēram, Trīs Draugi, Hamlets. (Ne)stāsti man pasakas un Pērs Gints. Liela nozīme vienmēr ir bijusi arī oriģinālbaletu radīšanai. Pēdējās desmitgadēs tapuši tādi spilgti darbi, kā Sidraba šķidrauts, Bīstamie sakari, Trīs tikšanās, Antonija #Silmači, Hamlets, (Ne)stāsti man pasakas un citi.

Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskā vadītāja Aivara Leimaņa uzmanības lokā pastāvīgi atrodas gan klasisko baletu atjaunojumi, gan sadarbība ar slaveniem horeogrāfiem, tostarp Borisu Eifmanu (Krievija), Kšištofu Pastoru (Polija), Edvardu Klugu (Rumānija), Kristianu Špuku (Vācija), Hansu van Mānenu (Nīderlande), Tjerī Malandēnu (Francija), Petru Zusku (Čehija) u.c.

Latvijas Nacionālais balets ar izrādēm viesojies Parīzes Šatlē teātrī, Maskavas Lielajā teātrī, Ķīnas Nacionālajā Skatuves mākslas centrā, Valsts operā Hanoverē, La Fenice teātrī Venēcijā, Romas Operā, Edinburgas Festivāla zālē, Lionas Maison de la Danse, Ņemiroviča-Dančenko teātrī Maskavā, Izraēlas operā un citviet pasaulē. 

Latvijas Nacionālā baleta trupu veido vairāk par 60 dejotājiem, viņu vidū arī prestižu starptautisku baleta konkursu – Maskavas Starptautiskā baleta konkursa, Korejas Starptautiskā baleta konkursa, Valentīnas Kozlovas Starptautiskā baleta konkursa, Dienvidāfrikas Starptautiskā baleta konkursa un citu – laureāti. 

Ritināt uz augšu