Džakomo Kazanova dzīvi ir tvēris visā tās skaistumā un iespējās. Šo slaveno 18. gadsimta rakstnieku, pateicoties viņa atklātajiem memuāriem, mēs pazīstam arī kā priesteri, mūziķi, aktieri, juristu, diplomātu, spiegu, filosofu un laba ēdiena cienītāju. Un, protams, kaislīgu mīlētāju.

“Kazanova bija mirkļa mākslinieks ar neiedomājamu spēju būt laimīgam, un tieši šī viņa spēja lielākoties valdzināja cilvēkus,” tā Kazanovu raksturojis viņa biogrāfijas un šī baleta libreta autors Īans Kellijs. Kazanova cenšas ielūkoties leģendārā mīlētāja prātā un sirdī, vienlaikus paverot skatu uz fascinējošo laikmetu.

Baleta Kazanova pasaules pirmizrāde notika 2017. gada martā britu kompānijā Northern Ballet. Šo darbu, kurā varam iepazīt krāšņo, elpu aizraujošo 18. gadsimta vidi, ir radījuši horeogrāfs Kenets Tindals (Kenneth Tindall), komponists Kerijs Mazijs (Kerry Muzzey), scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Kristofers Orams (Christopher Oram).

Izrādi rekomendējam skatītājiem no 12 gadu vecuma.

Saturs

I cēliens. Venēcija

Ievads

Notiek dievkalpojums par godu Francijas vēstniekam, kardinālam de Bernī. Garīdznieku vidū ir arī nākamais priesteris Džakomo Kazanova, kurš novēloti ieradies dievnamā kopā ar savām audzēknēm, māsām Savornjānām. Draudzes locekļu vidū ir garīdznieks Balbi, kurš līdzi paņēmis kādu baznīcas aizliegtu grāmatu. Balbi to iedod ziņkārīgajam Kazanovam. Pēc dievkalpojuma trīs inkvizitori uzrunā Balbi, jo ir pārliecināti, ka grāmata joprojām atrodas pie viņa.

Māsas Savornjānas pavedina Kazanovu. Visi iesaistītie tiek pieķerti, tādēļ Kazanovam jāatsakās no karjeras baznīcā. Viss, kas viņam atlicis, ir vijole un grāmata.

Bragadina masku balle

Kazanova ierodas uz noklausīšanos, kurā tiek atlasīti mūziķi senatora Bragadina masku balles orķestrim. Kazanova iztur konkursu, tāpat kā čelliste Manona Balleti. Sāk ierasties viesi, tomēr Bragadina uzmanību daudz vairāk piesaista jaunais vijolnieks Kazanova. Kazanova savukārt ieinteresējas par daiļo čellisti. Vakara noslēgumā, kad orķestra mūziķi jau saņēmuši atalgojumu, Kazanova un Balleti izlemj atstāt šo namu kopā. 

Bragadina pils

Kazanova un Balleti grib atrast gondolu. Uzbrūk laupītāji. Čelliste aizbēg, bet Kazanova tiek aplaupīts, atstājot viņam vienīgi grāmatu. Uzrodas Bragadins un aizved Kazanovu uz savu pili. Viņš apkopj Kazanovas ievainojumus un izrāda viņam savu bibliotēku, kurā glabājas filozofijas grāmatas un baznīcas aizliegtie darbi. Bragadins cenšas pavedināt Kazanovu, taču pēkšņi senatoram sākas sirdslēkme. Izmantojot sev līdzi paņemtajā grāmatā pieminētās norādes, Kazanova sniedz medicīnisko palīdzību. Bragadins ir pateicīgs Kazanovam par dzīvības glābšanu, un pasludina viņu par savu mantinieku. Kazanovas jauno statusu ievēro trīs inkvizitori.

Pateicības dievkalpojums

Pēc Bragadina atveseļošanās kardināls de Bernī notur īpašu pateicības dievkalpojumu. Brīdī, kad Kazanova pamet dievnamu, viņam tiek iedota zīmīte no mūķenes “M. M.”. Cietumā inkvizīcija spīdzina garīdznieku Balbi, kurš atzīstas, ka aizliegtā grāmata ir pie Kazanovas.

Kardināla de Bernī apartamenti

Sekojot norādēm zīmītē, Kazanova ierodas kardināla de Bernī privātajos apartamentos. M. M. sava slepenā iemīļotā de Bernī labā uzsāk Kazanovas pavedināšanu. Pēkšņi viņus pārtrauc Bragadins, kurš brīdina Kazanovu, ka viņu meklē inkvizīcija. Kazanova vēlas aizbēgt no Venēcijas, tomēr viņu noķer un apcietina.

II cēliens. Parīze

Bellīno un Henriete

Divām sievietēm, Bellīno un Henrietei, ir nācies apgūt travestijas mākslu. Bellīno brālis pārliecinājis māsu pārģērbties viņa drēbēs un izlikties par dziedoni-kastrātu. Henrietei savukārt ir vardarbīgs vīrs, tādēļ viņa ietērpjas karavīra uniformā un aizbēg, atstājot savu mazuli.

Pie spēļu galda

Kādā Parīzes spēļu salonā uzmanību piesaista situācijai nepiemēroti ģērbtais Kazanova. Viņš stāsta par savu bēgšanu no cietuma un, pārvietojoties no galda pie galda, iesaka spēlētājiem izdevīgāko taktiku. Ierodas marķīze de Pompadūra. Telpas stūrī sēž karavīri. Viņu vidū atrodas maskējusies Henriete, kura ieintriģē Kazanovu. Henriete aizbēg, tiklīdz ienāk viņas vīrs. Novērojusi situāciju, marķīze de Pompadūra uzaicina Kazanovu izstāstīt par bēgšanu. Sajutusi radniecīgu dvēseli, viņa aizved Kazanovu uz Versaļu un kļūst par viņa labvēli. Kazanova, kurš tagad ir bagāts, bezrūpīgs un pārgalvīgs, dodas sociāli un seksuāli iekarot Parīzi. 

Deja šaubu ēnā

Vēloties sarīkot viesības, Kazanova izvēlas mūziķus. Viņu vidū ir ne tikai Balleti, bet arī Bellīno. Lai arī Kazanova nav pārliecināts par Bellīno patieso dzimumu, šī personība viņu ieinteresē. Notiek krāšņas svinības, pēc kurām Kazanova paliek vienatnē un sāk rakstīt.

Kazanovas apartamenti

Kazanova pie galda pozē māksliniekam, kurš glezno viņa portretu. Kazanova tajā grib izskatīties pēc intelektuāļa.

Ierodas Bellīno un apbrīno Kazanovas ieceres rakstniecībā. Bellīno atzīstas, ka ir sieviete. Pēc šīs atzīšanās viņa jūtas atbrīvota un aiziet. Kazanova atsāk rakstīt un drudžaini strādā, lai pabeigtu manuskriptu.

Kazanova sastop Henrieti, kura izstāsta savu traģisko likteni. Aizkustinātais Kazanova viņai piedāvā pajumti un ko vairāk. Ierodas marķīze de Pompadūra; viņa ir noorganizējusi Kazanovas un Voltēra tikšanos. Aizdomās, ka pie Kazanovas kāds slēpjas, marķīze de Pompadūra un Voltērs pamet apartamentus. Kazanova lūdz Henrieti viņu pagaidīt. Viņš cenšas panākt Voltēru, lai izskaidrotu savu ģeometrijas teoriju, taču tiek izsmiets. 

Izmisums

Kazanovas prombūtnē ierodas Henrietes vīrs un pārliecina sievu doties kopā ar viņu. Kazanova atgriežas apartamentos un atrod Henrietes atstāto vēstuli. Viņš jūtas izmisis, tādēļ mēģina aizmirsties jutekliskuma pasaulē.

Henriete negaidot atgriežas – un viļas Kazanovā, kuru viņa nolemj atraidīt uz visiem laikiem. Kazanovu aizvien uzstājīgāk vajā pagātnes vīzijas, viņam šķiet, ka vairs nav jēgas dzīvot.

Rakstnieks

Ieraudzījis papīra lapu, Kazanova nolemj atteikties no pašiznīcības un pievērsties rakstīšanai. Viņš atceras kādreizējās mīļotās un citas pagātnē iepazītās personības. Vēstures cilvēciskais pieskāriens tiek iemūžināts manuskriptā Manas dzīves stāsts.