Festivāls


RĪGAS OPERAS FESTIVĀLS 2019

 

PROGRAMMA

5. jūnijā 19.00 BURVESTĪBA. PAJACI

6. jūnijā 19.00 DONS PASKVĀLE

7. jūnijā 19.00 KARMELĪŠU DIALOGI

8. jūnijā 19.00 KLĪSTOŠAIS HOLANDIETIS

12. jūnijā 19.00 KLĪSTOŠAIS HOLANDIETIS

13. jūnijā 19.00 DONS PASKVĀLE

14. jūnijā 19.00 BURVESTĪBA. PAJACI

15. jūnijā 19.00 KARMELĪŠU DIALOGI

16. jūnijā 19.00 RĪGAS OPERAS FESTIVĀLA GALĀ KONCERTS

 


BURVESTĪBA. PAJACI 5. jūnijā un 14. jūnijā

Muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš
Diriģents Normunds Vaicis
Režisors Aiks Karapetjans (Aik Karapetian)
Scenogrāfs, gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds (A.J. Weissbard)
Kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka
Videomākslinieks Artis Dzērve

Starptautiski veiksmīgā Latvijas Nacionālās operas iestudējuma Fausts radošā komanda ceļ gaismā opermūzikas cienītāju aprindās maz zināmo Italo Montemeci un dramaturga Sema Benelli viencēliena operu Burvestība, kas skatuves pirmizrādi Eiropā, visticamāk, piedzīvojusi tikai vienreiz – pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem Veronas arēnā, Itālijā. Burvestība, viens no pēdējiem itāļu melodiskās operas darbiem, jauniestudējumā vienotā konceptā saspēlējas ar citu izcilu verisma operas paraugu – Rudžero Leonkavallo Pajaci. “Neraugoties uz to, ka abus darbus apvieno saistība ar verisma virzienu un stāsts būtībā ir par vienu un to pašu – mīlas trijstūri, greizsirdību un nodevību, – tomēr žanriski tie ir dažādi. Atšķirībā no reālistiskā Pajaci, opera Burvestība ir liriska viduslaiku pasaka, kurā romantika mijas ar fantāzijām un alegorijām. Tādēļ mūsu radošā komanda piedāvās skatītājiem doties ceļojumā ne tikai dažādos laika periodos, bet arī pasaulēs,” stāsta jauniestudējuma režisors Aiks Karapetjans.


DONS PASKVĀLE 6. un 13. jūnijā

Gaetano Doniceti opera

Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Režisors un scenogrāfs Džordžo Korseti
Kostīmu mākslinieks Frančesko Espozito

 

Belkanto meistara Gaetano Doniceti komiskā opera Dons Paskvāle ir jautrs stāsts par to, kā padzīvojušu vecpuisi izjoko viņa ārsts un ārsta māsa – jauna, skaista atraitne, kuru finālā apprec mīlas mokās sirgstošais brāļadēls. Opera buffa jeb itāļu komiskās operas tradīcijās rakstītajā darbā atpazīsiet commedia dell’arte raksturīgos tēlus: Paskvāle atgādina plātīgo Pantaloni, brāļadēls Ernesto – pēc mīlas alkstošo Pjero, ārsts Malatesta – viltnieku Skapino, bet Norīna – blēdīgo Kolumbīni.

 

 

 

 

 


KARMELĪŠU DIALOGI 7. jūnijā un 15. jūnijā

Fransisa Pulenka opera

Režisors Vensāns Busārs (Vincent Boussard)
Scenogrāfs Vensāns Lemērs (Vincent Lemaire)
Kostīmu māksliniece Klāra Pelufo-Valentīni (Clara Peluffo Valentini)
Gaismu mākslinieks Nikolā Žilī (Nicolas Gilli)

Fransisa Pulenka dedzīgi rakstītā opera Karmelīšu dialogi (1956) vēsta par sešpadsmit karmelīšu mūķenēm, kuru šīs zemes gaitas vardarbīgi aprāvās uz ešafota Franču revolūcijas laikā 1794. gadā. Kompjeņas mocekļu stāsts guva plašu rezonansi 20. gadsimta sākumā, pateicoties vācu rakstnieces Ģertrūdes fon Leforas romānam Pēdējā uz ešafota (Die Letzte am Schafott). Viņas iztēlē dzima un vēlāk kļuva arī par Pulenka operas galveno varoni novice Blānša – trausla, nobijusies pusaugu meitene, kurai lemts cieši ielūkoties biedējošās, bezcerīgās pasaules acīs un meklēt izeju no pašas baiļu radītajām lamatām.

"Karmelīšu dialogi ir darbs, kas lasāms starp rindiņām kā ilga un savā ziņā nežēlīga apcere par nāvi – no bailēm uz atbrīvošanos, no pašnāvības uz upurēšanos un tā tālāk," stāsta franču režisors Vensāns Busārs. Viņa vadībā vēsturiski nozīmīgā opera uz Latvijas Nacionālās operas skatuves tiks iestudēta pirmoreiz.


KLĪSTOŠAIS HOLANDIETIS 8. un 12. jūnijā

Riharda Vāgnera opera

Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Režisors Viesturs Kairišs
Scenogrāfs Reinis Dzudzilo
Kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo

Ikreiz parādoties Latvijas operas vēsturē, Riharda Vāgnera Klīstošais holandietis iezīmē būtiskus robežpunktus starp leģendām un realitāti, pagātni un nākotni, vienlaikus norādot jaunus kustības virzienus. Bēgšana no Rīgas perioda apgrūtinājumiem, dodoties riskantā jūras ceļojumā, jaunajam komponistam Rihardam Vāgneram radīja muzikālo vīziju par jaundarbu, kas iezīmēja viņa oriģinālā stila sākotni. Latvijas mūzikas vēsturē Klīstošais holandietis atklāja jaunu un būtisku lappusi – ar tā iestudējumu Teodora Reitera vadībā 1918. gadā savu darbību uzsāka jaundibinātā Latvju operas trupa, ar kuru nepastarpināti saistīta mūsdienu Latvijas Nacionālā opera un balets. Tieši ar šo darbu diriģenta Mārtiņa Ozoliņa un režisora Viestura Kairiša interpretācijā Latvijas Nacionālā opera un balets iezīmēs savas pastāvēšanas otrās simtgades sākumu!

“Vāgners ar kuģi bēgot no Rīgas, iestrēga laikā. Šis mītiskajā laikā bezgalīgi iestrēgušais kuģis, atkal ir piestājis savā izejas punktā. Laiks un telpa – Rīga. Varbūt tas ir vientuļas jūras krastā izmests kuģa vraks, varbūt tā ir tuksnesī nokritusi lidmašīna. Svarīgi, ka Holandietis savos klejojumos atkal ir iegriezies pilsētā, kur Vāgners no kapelmeistara tapa par komponistu,” par jauniestudējumu stāsta režisors Viesturs Kairišs.


RĪGAS OPERAS FESTIVĀLA GALĀ KONCERTS 16. jūnijā

Kā ik gadu, Rīgas Operas festivāls piedāvā tikties gan ar iemīļotiem pašmāju solistiem, gan spožām ārzemju zvaigznēm un baudīt skaistākās operu melodijas Galā koncertā!

 

 

 

 

 


Kopš dibināšanas 1998. gadā, Rīgas Operas festivāls ir kļuvis par vērtīgu tradīciju, kuru gaida gan Latvijas kultūras baudītāji, gan citu valstu skatītāji. Festivāls piedāvā noskatīties sezonas jauniestudējumus, tikties gan ar iemīļotiem pašmāju solistiem, gan spožām ārzemju zvaigznēm un baudīt skaistākās operu melodijas Rīgas Operas festivāla Galā koncertā!

Festivālu atbalsta:

Ritināt uz augšu