Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18. gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas trupas.

1782
Tiek atklāta Pilsētas vācu teātra ēka, kur notiek gan dramatiskā teātra, gan operas un baleta izrādes.

1856
Arhitektu Oto Dīces un Johana Daniela Felsko izstrādātajā pilsētas centra rekonstrukcijas plānā Rīgas kanālmalas apstādījumos paredzēta vieta pilsētas teātrim. Rīgas Pilsētas Pirmā jeb Vācu teātra projektu konkursā uzvar Pēterburgas arhitekts Ludvigs Bonštets. Sākot ar 1860. gadu, trīs gadu laikā bijušā Pankūku bastiona vietā tiek uzcelts pilsētas teātris ar gandrīz 2000 skatītāju vietām.

1863
Jauno ēku atklāj ar Frīdriha Šillera "Vallenšteina nometnes" un Ludviga van Bēthovena "Fidelio" iestudējumiem. 1882.gadā ugunsgrēkā izdeg liela daļa teātra ēkas. Rekonstrukcijas projektu, stingri sekojot Bonšteta arhitektūrai, izstrādā Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings.

1887
Ar vairākiem moderniem uzlabojumiem ēkas atjaunošanas darbi tiek pabeigti. I Pasaules kara laikā teātris tiek slēgts un kā Pilsētas Vācu teātris savu darbību atsāk tikai 1917.gadā.

1912
Pāvula Jurjāna vadībā Rīgā sāk darboties Latviešu opera. Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja un ilggadējā rektora profesora Jāzepa Vītola vadībā atgriežas Rīgā kā Latvju opera.

1919
Pilsētas teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.

1919. gada 21. janvāris
Latvijas Nacionālā opera izrāda savu pirmo iestudējumu – Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis".

1944
Līdz ar padomju varu Latvijas Nacionālā opera iegūst Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra nosaukumu.

1957-1958
Teātra ēkā tiek veikts remonts, kas neparedz ēkas modernizāciju, bet tikai kosmētisku atsvaidzināšanu. 20.gadsimta septiņdesmito gadu vidū rodas ideja par Operas nama rekonstrukcijas nepieciešamību, jo 19. gadsimta beigu ēka vairs neatbilst 20.gadsimta beigu tehniskajām un estētiskajām prasībām.

1990
Teātris, atkal kļuvis par Latvijas Nacionālo operu, tiek slēgts ar Džuzepes Verdi "Masku balles" izrādi, un sākas ēkas rekonstrukcija un interjera restaurācija, kurā tiek stingri sekots R.Šmēlinga izstrādātajam vēsturiskajam interjeram, tam stilistiski pieskaņojot jaunizveidotās telpas.

1995
Tiek pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, un Operas kolektīvs ar izcilu simfoniskās mūzikas koncertu sēriju un Jāņa Mediņa operas "Uguns un nakts" iestudējumu atgriežas uz savas skatuves.

2001
Tiek pabeigts mūsdienīgs piebūvju komplekss, kas piedāvā jaunas telpas tehniskajam un radošajam personālam, kā arī Jauno zāli ar 300 skatītāju vietām plaša profila mākslas projektu realizēšanai.

Muzikologa Mikus Čežes raksts, kas tapis par godu Latvijas Nacionālās operas 90. jubilejai 2009. gadā. 
Lejuplādēt PDF