Alekseja Ratmanska iestudējums par padomju kolhoza idilli ir smalks humora meistardarbs, kas būvēts ar snaipera cienīgu režisora precizitāti. Slaucējas un traktoristi, mākslinieku brigāde, kvalitātes inspektori un vasarnieki, pārģērbšanās, pārpratumi, iemīlēšanās, greizsirdība un atkal iemīlēšanās, ražas svētki, kolhoza ļaužu valši, Kubaņas kazaku dejas un dārzeņu maršs - tas viss notiek diennakts laikā pagājušā gadsimta 30.gadu kolhozāGaišais strauts kaut kur Krievijas vidienē.

Aleksejs Ratmanskis asprātīgā baleta reanimāciju veica Lielajā teātrī, izceļot saulītē vadoņa Staļina laikā aizliegto un publiski nopelto darbu.

Iestudējuma pēdējā izrādē 2013. gada 2. novembrī piedalīsies visi solistu sastāvi. Balerīnas lomā būs Jūlija Gurviča, Margarita Demjanoka un Elza Leimane-Martinova, Baletdejotājs – Sergejs Neikšins, Zina – Margarita Demjanoka, Viktorija Jansone un Jolanta Lubēja, Pjotrs – Raimonds Martinovs un Arturs Sokolovs.

Saturs

I CĒLIENS

1.aina

Ziemeļkaukāzs, Kubaņa, rudens. Kolhozā "Gaišais strauts" novākta labība un pabeigta sēja. Ražas svētku kuplināšanai no galvaspilsētas ielūgti mākslinieki: balerīna, baletdejotājs un akordeonists. Stacijā mākslinieku brigādi gatavojas sagaidīt aktīvists Gavriličs un draiskā Gaļina ar draugiem. Sveicēju pulkā ieradies arī jaunais agronoms Pjotrs ar laulāto draudzeni Zinu un vecišķs atpūtnieks ar savu laulāto, kas jau sen pārstājusi būt viņa draudzene.

Brīdī, kad sagaidītāji ar māksliniekiem pamet stacijas platformu, agronoma sieva balerīnā atpazīst skolasbiedreni, ar kuru kopā mācījusies dejot. Kāds prieks! Kāda tikšanās! Zina mēģina draudzenei pierādīt, ka laukos nav zaudējusi agrāko izveicību. Parādās Pjotrs, kam acīmredzot nav pat nojausmas par sievas māksliniecisko pagātni. Viņš sāk flirtēt ar atbraukušo balerīnu, kas šķiet īpaša un tādēļ iekārojama. Zinas zemais pašnovērtējums pāraug klusā greizsirdībā.

2.aina

Visi priecājas par rītā gaidāmajiem ražas svētkiem, kuru ieskaņai mākslinieki izdāļā dāvanas kolhoza pirmrindniekiem. Gavriličs saņem gramofonu, bet labākā slaucēja - greznu zīda tērpu. Dejā savu līksmi pauž kvalitātes inspektori, bet atpūtnieki uzjautrina klātesošos vecmodīgas kadriļas solī. Seko Zinas pašdarbības pulciņa priekšnesums un slaucējas uzstāšanās kopā ar pārgalvīgo traktoristu. Gavriličs iedarbina gramofonu un lūdz pilsētniekus demonstrēt savu māku. Kolhoznieki apbrīno balerīnas un baletdejotāja snieguma virtuozitāti, savukārt atpūtnieku pāris priecājas par jauno dejotāju fizisko skaistumu. Zina turpina mocīties greizsirdībā, jo Pjotrs aizvien nepārprotamāk izrāda interesi par galvaspilsētas mākslinieci.

Vecais atpūtnieks pauž vēlmi naktī satikties ar balerīnu, arī atpūtnieka sieva kaļ līdzīgus plānus un mēģina savaldzināt baletdejotāju. Balerīna, uz brīdi nozudusi kopā ar Pjotru, atgriežas pie Zinas. Viņa apgalvo, ka greizsirdībai nav iemesla, un iesaka Zinai atklāt kādreiz apgūto profesiju, lai tādējādi kāpinātu pievilcību vīra acīs. Zina piekrīt draudzenes pēkšņajai iecerei izjokot Pjotru un atpūtnieku ģimeni. Balerīna vīrišķā baletdejotāja tērpā nolemj doties uz tikšanos ar atpūtnieci, lai nomaskējusies Zina tajā pašā laikā varētu pārmācīt vieglprātīgo vīru. Arī baletdejotājs beigu beigās piekrīt pārģērbties par balerīnu un daiļas silfīdas veidolā izāzēt veco atpūtnieku.

II CĒLIENS

3.aina

Dienvidu nakts siltumā jaušams ass jutekliskums, odi medī cilvēkus, bet cilvēki lenc cits citu. Balerīnas, baletdejotāja un Zinas iecerētajā plānā grib piedalīties arī traktorists, kurš sevi ietērpj suņa tērpā: viņa palīdzība var izrādīties nepieciešama Gaļinai, kas gatavojas tikties ar akordeonistu. Suņa loma traktoristam izrādās ļoti atbilstoša. Viņš tik uzcītīgi un nikni aizsargā Gaļinu no akordeonista tuvināšanās mēģinājumiem, ka mūziķis beidzot spiests saprast spēles noteikumus un pievienoties mazajai sazvērnieku grupai.

Parādās atpūtnieks, kas izsprucis no valdonīgās sievas tupeles un, drebelīgo miesu izrotājis ar ieroci, mēģina izskatīties vīrišķīgs. Tumsā viņš ierauga savu sapņu tēlu un ir tik ļoti sajūsmināts par graciozo „silfīdu", ka nepamana sievišķās formas neatbilstību vīrišķajam saturam.Atpūtnieka sieva, kas uz slepeno tikšanos ar baletdejotāju centusies savas pēdas iespīlēt puantēs, nejauši kļūst par dzīvesbiedra sānsoļa liecinieci. Īsts skandāls tomēr neizvēršas, jo aizvainoto kundzi līdz ģībonim pārbiedē suņādās tērptais traktorists uz divriteņa. Samaņu palīdz atgūt par vīrieti pārģērbusies balerīna, kura ar prieku apmuļķo mīlas ilūzijās tvīkstošo atpūtnieci.

Ierodas Pjotrs, kas gaida balerīnu, bet, nenojaušot sagatavotās lamatas, sagaida spoži maskēto Zinu. Agronoms šajā valdzinošajā būtnē nespēj pazīt savu sievu. Vecais atpūtnieks tikmēr iekarsis dedzībā tuvāk iepazīt „silfīdu", ko no kutelīgās situācijas mēģina glābt šķietamais „baletdejotājs", spēlējot aizvainotu mīlētāju un izaicinot vecišķo kavalieri uz dueli. Atpūtnieks tik ļoti baidās no divkaujas, ka uz brīdi pat notic sazvērnieku jokam: viņam šķiet, ka raidītais šāviens ir īsts, kaut gan troksni patiesībā radījis jokdaru sitiens pa spaini. „Silfīda" teatrāli saļimst. Atpūtnieki, pārliecināti, ka notikusi slepkavība, šausmās bēg no notikuma vietas. Baletdejotājs, kas jūtas noguris no grūtās „silfīdas" lomas, pielec kājās sveiks un vesels. Brīdi vēlāk atgriežas arī abi atpūtnieki, kas beidzot sapratuši šajā naktī notiekošo spēļu sakarības.

4.aina

Nemanot pienācis rīts. Norā pulcējas kolhoznieki, lai ražas svētkos baudītu galvaspilsētas mākslinieku sniegumu.

Īpaši vērīgs ir jaunais agronoms, kas balerīnas priekšnesumā cer saskatīt aizvadītās nakts romantisko pārdzīvojumu atskaņas. Pārsteigts viņš ierauga nevis vienu, bet gan divas dejotājas, kuru sejas klāj maskas. Ugunīgās dejas izskaņā maskas krīt.

Samulsušais Pjotrs kolektīva priekšā lūdz piedošanu. Beidzot viņš ir sapratis, ka Zina savā universālajā personībā spēj apvienot agronoma sievas tikumus ar balerīnas diskrēto šarmu. Vispārējas gaviles.

Iestudējuma patrons