Komiskās operas žanra meistardarbs “Dons Paskvāle” ir stāsts par to, kā padzīvojušo vecpuisi donu Paskvāli izjoko viņa ārsts Malatesta un ārsta “māsa” Norīna – jauna, skaista atraitne, kuru finālā apprec mīlas jūtu pārņemtais brāļadēls Ernesto. Operas “Dons Paskvāle” pirmizrāde notika Théâtre-Italien Parīzē 1843. gadā. Latvijas Nacionālajā operā iepriekšējais šīs operas iestudējums diriģenta Edgara Tona vadībā tika īstenots 1950. gadā.

• Izrādes valoda: itāļu
• Tulkojums titros: latviešu, angļu

Saturs

I cēliens

Dons Paskvāle ir vecs bagātnieks, par kura mantinieku pienāktos kļūt brāļadēlam Ernesto, bet tikai tad, ja viņš precēsies ar tēvoča izraudzīto līgavu. Taču Ernesto mīl Norīnu, jaunu, ļoti pievilcīgu un enerģisku atraitni, kura ar bagātību gan nevar lielīties. Tā nu Ernesto atsakās pakļauties tēvoča gribai, un tas noskaities nolemj izslēgt viņu no mantojuma un apprecēties pats. Ārsts Malatesta, kurš ir dona Paskvāles draugs, bet vēl lielāks draugs Ernesto un Norīnai, sagudro plānu, kā abiem jauniešiem palīdzēt. Viņš piedāvā donam Paskvālem par sievu savu māsu Sofroniju, pārspīlēti cildinādams tās tikumus. Dons Paskvāle ar prieku piekrīt un nekavējoties padzen no mājām Ernesto. Malatesta tikmēr izklāsta savu ieceri Norīnai. Tieši viņai vajadzēs tēlot Sofroniju, viltus kāzu ceremonijā apprecēties ar donu Paskvāli, bet pēc tam – iedzīt veco vīru izmisumā.

II cēliens

Ernesto neko nezina par Malatestas plānu un izmisis grib meklēt patvērumu tālās zemēs. Ierodas Malatesta un Sofronija (īstenībā Norīna), kura tūlīt apbur donu Paskvāli. Savaldzinātais vecais vīrs paraksta laulību līgumu un uzdāvina jaunajai sievai pusi savu īpašumu, bet līgumu apstiprina viltus notārs. Taču Sofronija, līdz šim brīdim bijusi bikla, klusa un padevīga, ievērojot norunu ar Malatestu, acumirklī pārvēršas – sāk izturēties augstprātīgi un koķeti, turklāt šķiežas ar naudu tā, ka donu Paskvāli pārņem šausmas.

III cēliens

Sofronija kļūst vēl untumaināka, viņa pat iecērt donam Paskvālem pļauku un liek noprast, ka viņai ir mīļākais. Dons Paskvāle, pavisam izmisis, lūdz palīdzību Malatestam, kurš visu savu ieceri izklāsta arī Ernesto. Tagad Ernesto vajadzēs tēlot Sofronijas mīļāko, pie reizes uzmanoties, lai tēvocis viņu neatpazīst. Naktī dona Paskvāles villas dārzā Ernesto dzied serenādi Sofronijai, un tad abi vienojas mīlas duetā. Dons Paskvāle izmisumā paziņo Sofronijai, ka padzīs viņu no mājām un atļaus Ernesto precēt Norīnu. Šai mirklī viņam tiek atklāts, ka laulības bijušas tikai māņi un sazvērestība, un dons Paskvāle, laimīgs, ka nekādi nav saistīts ar velnišķo Sofroniju, visiem piedod un dod piekrišanu Ernesto un Norīnas kāzām.