Kad 1918.gadā Rīgā darbību sāka profesora Jāzepa Vītola dibinātā Latvju opera, tika organizēts arī Operas koris, par kura pirmo kormeistaru kļuva Pauls Jozuus. Kopš tā laika operas izrādes bez kora dalības nav iedomājamas.
Kaut arī Operas darbības pirmajos gados iestudējumi bieži izpelnījušies daudz kritikas, koris augstu vērtēts jau tolaik.

Jauns radošs posms LNO kora darbībā sācies 1995.gadā pēc LNO rekonstrukcijas. Rīgas operas māksliniekus atzinīgi vērtē ne tikai pašmāju publika, bet arī ārzemju kritiķi, un koris tiek izcelts kā vienots un saskanīgs ansamblis. „Solistu komanda un kora sniegums ir izcils – tik adekvāti, saspringti un precīzi Šostakoviča opuss skan reti,” pēc LNO viesizrādēm Maskavā 2007.gada oktobrī rakstīja laikraksta Kommersant korespondents Sergejs Hodņevs. LNO kora galvenās kvalitātes šodien ir temperaments, skatuviskā izjūta, kā arī īpašs, izlīdzināts skanējums, kas novērtēts ar LNO patrona A/S Latvijas Gāze Gada balvu (2006) un nomināciju Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2007 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. Ar vokālu un aktierisku meistarību apveltīti arī no kora dziedātāju vidus nākušie solisti – Kristīne Opolais, Antra Bigača, Evita Raituma, Dace Volfarte, Aleksandrs Antoņenko, Miervaldis Jenčs, Aivars Krancmanis, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Andris Lapiņš, lieliskā kamermūzikas interprete Ieva Parša, Liene Kinča.

Starp slavenākajiem LNO kormeistariem, kuru darbības laikā koris sasniedzis īpašu māksliniecisku kvalitāti, bijuši Pauls Jozuus (no 1919. līdz 1935.gadam), Teodors Kalniņš (no 1921. līdz 1940.gadam) un Haralds Mednis (no 1945. līdz 1969. gadam), ar kori dažādos laika posmos veiksmīgi strādājuši arī Rūdolfs Vanags, Ansis Alberings, Juris Radiškevičs, Ilgvars Matrozis, Vilmārs Vasulis, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Mārcis Katajs, Didzis Kauliņš, Normunds Vaicis, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Veismanis u. c. Kopš 2006.gada LNO galvenais kormeistars ir Aigars Meri.