Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ir atgriezies viens no spožākajiem darbiem latviešu mūzikā – Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija Hamlets, stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Jaunuzvedumu veido izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfs Andris Eglītis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde ASV.

“Opera Hamlets tika pabeigta 1935. gadā, rakstīta gan Latvijā, gan Austrijā. Tas bija laiks, kad Latvijas komanda guva uzvaru 1. Eiropas čempionātā basketbolā, par tautas saziedotiem līdzekļiem tapa Brīvības piemineklis un Parīzes Trokadero muzeja Eiropas galeriju atklāja ar Baltijas valstu tautas mākslu. VEF drīz sāka ražot savu radio VEF Super Lux MD/37 ar skalu Eiropas kartes veidolā. Laiks ne gluži tādā mērogā izgāzies no eņģēm, kā tika stāstīts par karaļvalsti Dāniju viduslaikos. Pēkšņi rodas laika tunelis, kas savieno dažādo gadsimtu mirkļus: 16.gs. (drāma) – 1935. gads (opera) – 21.gs.(gleznas). 10 ainās ar ļoti dažāda garuma starpspēlēm uzmanības centrā ir sirdsapziņas tēma, kas balansē uz LNOB Lielās skatuves ripas. Šekspīrs šo tēmu personificē vismaz 20 dažādos tēlos, komponists Kalniņš iztiek ar mazāk personāžiem. Gribas to visu pastāstīt baltā krāsā, ledus atkušņa situācijā,” stāsta operas režisore Kristīna Vuss.

Jāņa Kalniņa operas Hamlets pirmiestudējums Jāņa Zariņa režijā Latvijas Nacionālajā operā notika 1936. gadā ar pašu komponistu pie diriģenta pults. Libretā operas autors saīsinājis lugā lasāmās filozofiskās sarunas un garos monologus, pēc iespējas saudzējot to, kas tik raksturīgs šai traģēdijai. Pēc pirmizrādes avīze Rīts rakstīja: “Sen mūsu staltais operas nams nav piedzīvojis tik spožu pirmizrādi, sen latviešu komponists nav sumināts tādiem aplausiem un ovācijām, sen operas pirmizrāde nav pulcinājusi tik jūsmīgus un atsaucīgus klausītājus, kā vakar, kad operā pirmo reizi paša komponēto Hamletu diriģēja jaunais latviešu komponists Jānis Kalniņš.” Atkārtoti, nu jau muzikāli pārveidotā redakcijā, iestudējums Jāņa Zariņa režijā tika īstenots 1943. gadā. Abos uzvedumos titullomu dziedāja ievērojamais latviešu tenors Mariss Vētra, bet Klaudija lomu – harizmātiskais baritons Ādolfs Kaktiņš.

• Izrādes valoda: latviešu
• Tulkojums titros: angļu

Operas Hamlets iestudējums iekļuvis sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā Kilograms kultūras finālā kategorijā Mūzika. 

Žurnāla Opernwelt ikgadējā starptautiskajā kritiķu aptaujā par 2021./2022. gada sezonas  recenzents Jerns Florians Fuhs (Jörn Florian Fuchs) kategorijā Atradums izcēlis Jāņa Kalniņa operu Hamlets Kristīnas Vuss režijā.

Saturs

Prologs | Kā savas mīlestības apliecinājumu princis Hamlets dāvā Ofēlijai kaklarotu.

I daļa

1. aina | Atkusnis. Ledus burāšanas sacīkstes. Galminieki-burātāji cildina jauno karali, Hamleta tēvabrāli Klaudiju, kurš veikli piesavinās savam brālim, nesen aizsaulē aizgājušajam valdniekam, veltīto sēru karogu. Ofēlija zīmē noskumušo princi Hamletu. Ofēlijas brālis Laerts lūdz Klaudijam atļauju turpināt studijas Francijā, karalis piekrīt. Galma ļaudis savākuši Laertam stipendiju, bet viņa tēvs, kambarkungs Polonijs, patur pusi sev. Klaudijs aizliedz princim Hamletam turpināt studijas Vitenbergā. Hamleta māte apmaina savus bēru apavus pret kāzu kurpēm. Hamlets nepiedalās jaunā pāra cildināšanā un dziļi pārdzīvo to, ka māte tik ātri aizmirsusi mūžībā aizgājušo tēvu. Ierodas Horācijs un pavēsta, ka redzējis Hamleta tēva garu. To apliecina arī virsnieki Marčello un Bernardo.

2. aina | Pusnaktī Marčello, Bernardo, Horācijs un Hamlets tiekas pils lievenī, lai satiktu prinča tēva garu. Hamlets lūdz biedrus atstāt viņu vienu. Uzliesmo liela gaisma un dzirdama tēva balss, kas vēstī, ka viņu noindējis Klaudijs. Hamlets tiek mudināts atriebt tēvu.

3. aina | Polonija kabinets. Kambarkungs savā brīvajā laikā vilto kārtējo gleznu. Klaudijs brīnās par Hamleta nenosvērtību, bet Polonijs lielās ar Hamleta mīlestības vēstuli viņa meitai Ofēlijai. Klaudijs un Polonijs norunā, ka viņi novēros jauniešus, lai labāk izprastu prinča savādās izturēšanās iemeslus.

4. aina | Hamlets prāto par aiziešanu no šīs pasaules, tomēr tas nešķiet tik viegli izdarāms. Pavisam nelaikā viņu satiek Ofēlija, kura, atbilstoši sava tēva norādēm, cenšas atdot princim viņai dāvāto rotu. Hamlets noliedz, ka dāvājis savu mīlestības apliecinājumu Ofēlijai, tad pamana, ka viņus abus novēro. Princis jautā Ofēlijai, kur ir viņas tēvs. Mājās… princi, atbild Ofēlija, savā izmisumā neko nenojauzdama. Horācijs attur Hamletu no uzbrukuma Klaudijam un piesaka aktieru grupu. Klaudijs pats sevi kronē ar brālim piederējušo kroni.

II daļa

5. aina | Atkusnis turpinās. Dīvainais sapnis pārtop ballē, kurā ļaudis aizrautīgi dejo. Galminieki labi jūtas uz šī slidenā sabiedrības parketa-ledus. Hamlets izliekas jautrs un uzlūdz Ofēliju uz deju. Tomēr drīz vien deja apstājas – un Hamletu pārņem neparasta laika izjūta. Viņam šķiet, ka tēvs ir zaudēts nupat. Vispārējais apmulsums drīz vien pāriet, ierodas aktieru ansamblis, lai spēlētu lugu Peļu slazds. Klaudijs seko izrādei, tad lielā satraukumā liek to pārtraukt. Viņš sevi ir atpazinis lugas darbībā. Balle izjūk. Polonijs izsauc Hamletu uz pārrunām ar karalieni Ģertrūdi. Princis apsola sev, ka būs pret māti iecietīgs.

6. aina | Klaudijā cīnās nožēla par izdarīto noziegumu ar vēlmi paturēt valsti, troni un karalieni. Beigās viņš nolemj, ka patiesa grēku nožēlošana tomēr nav nepieciešama.

7. aina | Karalienes salons. Polonijs slepeni noklausās Hamleta un Ģertrūdes sarunu. Pārliecībā, ka slēptuvē ir Klaudijs, princis nodur Poloniju. Viņš nožēlo nupat izdarīto – un liek mātei atcerēties mirušo valdnieku, Hamleta tēvu. Sarunu pēkšņi pārtrauc Klaudijs, kurš pavēl Hamletam doties uz Angliju.

8. aina | Vētra jūrā. Hamlets no Anglijas steidzas atgriezties karaļa pilī. Arī Laerts no Francijas ir atgriezies atpakaļ, viņš ielaužas pie Klaudija, kurš viņam paziņo, ka Hamlets ir nonāvējis Poloniju. Ofēlija dāvā apkārtējiem savus ziedu skicējumus un atvadās no visiem. Klaudijs Laertam iesaka plānu, kā ar viltu un indi divkaujā sodīt Hamletu, Laerts piekrīt. Karaliene pavēsta, ka upe aiznesusi mūžībā Laerta māsu Ofēliju.

9. aina | Divi kaprači-laivinieki savā ikdienas darbā. Hamlets satiek Horāciju un rāda pārtverto Klaudija parakstīto dokumentu, kurā pavēlēts princi nonāvēt. Laerts, Ģertrūde un Klaudijs ierodas, lai atvadītos no Ofēlijas. Hamlets vēro un pārtrauc šo ceremoniju. Tiek noteikts Hamleta un Laerta divkaujas laiks.

10. aina | Klaudijs sazāļo Laerta zobenu un ierāda viesiem goda vietas, no kurām vērot Hamleta un Laerta divkauju. Viņš iedzer Hamletam par godu, tad ielej indi kausā un liek to piedāvāt princim. Hamlets atsakās. Cīņas laikā Hamlets un Laerts viens otru ievaino, princis izsit Laertam zobenu no rokas. Pēc sena ieraduma tad zobeni jāsamaina. Hamleta nākamais cirtiens liktenīgi ievaino Laertu, viņš paspēj vēl pateikt, kurš ir patiesais ļaundaris. Vērojot cīņu, Ģertrūde izdzer Hamletam domāto kausu un atvadās gan no šīs pasaules, gan no dēla. Saindētais Laerta zobens nāvējoši skar Klaudiju. Klusums. Hamlets dodas mūžībā. Paliek vien Horācijs, lai vēstītu patieso stāstu par princi Hamletu.