Viens no pasaules opermākslas šedevriem, Džuzepes Verdi vēlīnais meistardarbs opera "Aīda" ir krāšņs kā pati dzīve, kurā līdzās pastāv gaisma un tumsa, mīlestība un ienaids, triumfs un sakāve, cerības un nāve. Jau vairāk nekā 150 gadus etiopiešu princeses un ēģiptiešu karavadoņa mīlas stāsts atdzimst visas pasaules operteātros, dažādu tautu un paaudžu klausītājiem apliecinot dzīves augstākā spēka - Mīlestības - uzvaru.

Itāļu komponists Džuzepe Verdi (1813-1901) ir daudzu pasaulslavenu operu autors. "Aīda" ir Verdi brieduma gadu darbs, kurā komponists sasniedzis jaunu meistarības pakāpi. Daiļas, atmiņā paliekošas melodijas un tieksme mūzikā pēc iespējas patiesi atklāt darbību raksturo arī citas Verdi operas. "Aīdā" iejūtīga, dzīves pieredzē sakņota izpratne par cilvēka sarežģīto jūtu pasauli kā vēl nekad vieno mūziku un vārdu. Tieši šajā operā Verdi pilnībā izdevies atklāt savu varoņu dvēseles dziļumu un gara pasauli.

• Izrādes valoda: Itāļu
• Tulkojums titros: latviešu, angļu

Saturs

I CĒLIENS

1.aina

Faraona pils Memfisā.  Virspriesteris Ramfiss paziņo pils sardzes priekšniekam Radamesam, ka etiopiešu karaspēks ir devies uzbrukumā Tēbām un Nīlas ielejai. Atbildot uz Radamesa jautājumiem, priesteris dod mājienu, ka dieviete Izīda jau ir izvēlējusies kādu jaunu un drošsirdīgu kareivi, kurš vadīs Ēģiptes aizstāvju armiju. Palicis viens, Radamess sapņo par uzvaru un slavu, ja viņš pats būtu dieves izredzētais. Tad viņa domas aizklīst pie mīļotās Aīdas, faraona meitas Amnerisas jaunās verdzenes.

Radamesa pārdomas iztraucē Amnerisa. Jūtot, ka Radamess ir iemīlējies, viņa piesardzīgi iztaujā viņu, cerot, ka pati ir jaunā vīrieša kaisles objekts. Ne viņa, ne arī kāds cits galmā nezina, ka viņas verdzene Aīda ir Etiopijas valdnieka Amonasro meita. Aīdai ienākot, Amnerisa ievēro kaislīgos skatienus un noprot, kurai īsti pieder Radamesa sirds. Amnerisa viltotā draudzībā uzrunā Aīdu, jautājot, kādēļ viņa raud. Meitene atbild, ka viņu satraukusi ziņa par karu starp viņas tautu un ēģiptiešiem. Savukārt Radamesam šķiet, ka Amnerisa ir uzzinājusi par viņu jūtām.

Galminieku pavadībā zālē ienāk faraons, tam seko ziņnesis ar vēsti, ka etiopieši Amonasro vadībā tuvojas Memfisai. Faraons paziņo, ka Radamess ir izvēlēts par armijas vadoni, un piekodina atgriezties ar uzvaru. Aīda ir satraukta, viņas sirdī iedegas mokoša cīņa starp mīlestību pret Radamesu un bailēm par tēvu. Viņa lūdz dievus sūtīt tai nāvi.

2.aina

Templis. Šeit notiek Radamesa svinīga iesvētīšana par karavadoni. Priesteri lūdz dievus sūtīt Ēģiptei uzvaru. Radamesam tiek pasniegts iesvētīts zobens un bruņutērps.Ceremonija beidzas ar visvarenā dieva Pta piesaukšanu.

II CĒLIENS

1.aina

Zāle Amnerisas apartamentos. Amnerisa līksmā satraukumā gaida Radamesa atgriešanos, vinas verdzenes dzied slavas dziesmas uzvarām vainagotajam karavadonim. Taču, ienākot Aīdai, Amnerisas šaubas un greizsirdība uzliesmo ar jaunu spēku. Vēlēdamās izzināt gūsteknes noslēpumu, faraona meita paziņo, ka Radamess kaujā kritis. Aīda nespēj slēpt izmisumu. Dusmās Amnerisa atklāj, ka Radamess tomēr ir dzīvs un viņa pati ir Aīdas sāncense. Bezpalīdzīgā Aīda lūdz žēlastību. No laukuma atskan triumfa maršs - tauta sveic uzvarētāju. Pirms aiziešanas Amnerisa pavēl savai verdzenei ierasties uz triumfa ceremoniju.

2.aina

Laukums atbrīvotajā Memfisā ir ļaužu pilns. Tautas gaviļu pavadīts, ierodas Radamess; viņu sveic pats faraons un Amnerisa. Tiek ievesti etiopiešu gūstekņi, starp kuriem ir arī Amonasro. Nespēdama savaldīties, Aīda metas pie tēva, taču viņš pagūst to bridināt nenodot viņu - neviens nedrīkst zināt ne viņa vārdu, ne augsto stāvokli Etiopijā. Priesteri nepielūdzami prasa uzvarēto nāvi, taču Radamess lūdz atbrīvot visus gūstekņus. Faraons izpilda Radamesa vēlēšanos, tomēr, paklausot virspriestera padomam, nolemj paturēt par ķīlniekiem Aīdu un viņas tēvu. Nevaicājot Radamesam, faraons dāvā tam savas meitas roku. Amnerisa gavilē - viņas sapnis ir piepildījies.

III CĒLIENS

Nīlas krasts. Amnerisa dodas uz Izīdas templi, lai izlūgtos dieves svētību laulībām ar Radamesu. Slepeni Aīda te gaida savu iemīļoto, lai uz mūžu atvadītos - viņa nepārdzīvos šķiršanos, Nīla būs vinas kaps. Aīda kavējas skumjās atmiņās par savu brīnišķīgo dzimteni, kuru redzēt viņai vairs nebūs lemts.

Pēkšņi parādās Amonsaro. Viņš uzzinājis par meitas un Radamesa mīlestību, arī par Aīdas sāncensību ar Amnerisu. Tēvs Aīdas iztēlē uzbur laimīgas dzīves ainas brīvajā dzimtenē un liek viņai izzināt, pa kādu ceļu Radamess vedīs savus karapulkus pret etiopiešiem. Aīda atsakās padarīt Radamesu par nodevēju. Tēvs dusmās nolād meitu - viņa nav valdnieka meita, bet faraonam padevīga verdzene, kas nodevusi savu dzimteni. Dvēseles cīņas izmocīta, Aīda apņemas izpildīt tēva pavēli.

Ierodoties Radamesam, Amonasro paslēpjas. Radamess zvēr Aīdai mīlestību, viņš ir pārliecināts par uzvaru un laimīgu nākotni, bet Aīdu nepārliecina viņa cerības: faraona meita viņus pazudinās. Ir tikai viens ceļš - bēgt uz Etiopiju. Radamess svārstās, viņš nevar pamest dzimteni. Taču Aīdas pārmetumi liek viņam pieņemt izšķirīgo lēmumu. Kad Aīda jautā, pa kādu ceļu dosies ēģiptiešu karaspēks, Radamess, neko  nenojauzdams, atklāj noslēpumu. Parādās gavilējošais Amonasro - tagad etiopiešiem ir nodrošināta uzvara! Tomēr noklausījies ir ne tikai Amonasro, bet arī Amnerisa. Radamess ir šausmās: negribot viņš kļuvis par dzimtenes nodevēju. Velti Aīda un Amonasro cenšas viņu mierināt un pierunāt nekavējoties bēgt. Redzot no tempļa iznākam Ramfisu, Radamess nodod sevi virspriestera rokās, aizkavējot sardzi, lai Aīda un viņas tēvs varētu aizbēgt.

IV CĒLIENS

1.aina

Faraona pils zāle. Pazemē priesteri lemj Radamesa likteni. Pretrunīgu jūtu plosīta, Amnerisa pavēl sardzei atvest ieslodzīto. Amnerisa lūdz viņu nožēlot grēkus, solot savu mīlestību un Ēģiptes troni, ja viņš atteiksies no Aīdas. Taču Radamess ir nelokāms. Ar šausmām Amnerisa vēro, kā Radamesu aizved uz tiesas zāli, mēģina saklausīt tiesas gaitu. Beidzot virspriesteris Ramfiss pasludina spriedumu -nodevēju dzīvu iemūrēt pazemē. Amnerisa izmisumā nolād priesteru necilvēcību.

2.aina

Pazemes telpa zem dieva Ra tempļa Memfisā. Te ieslodzīts Radamess. Nāves gaidās viņš sapņo par iemīļoto. Pēkšņi atskan kluss vaids, un Radamess ierauga Aidu, kura,uzzinājusi par viņa likteni, nolēmusi mirt kopā ar viņu. Abi gaida nāvi - tagad neviens nevarēs viņus šķirt.

No tempļa plūst priesteru dziedājumu skaņas. Pie ieejas pazemē dziļās bēdās līkst Amnerisa, lūdzot dievus dāvāt Radamesa dvēselei mieru.