Patiesos notikumos balstīta opera par mīlestību, greizsirdību un tās sekām 18. gadsimta Francijā. Slavenās aktrises Adriānas (vēsturiski: Adriennas) Lekuvrēras talantu un skaistumu apbrīno teātra skatītāji, bet apskauž konkurentes. Adriāna ir iemīlējusies Mauricio (vēsturiski: Saksijas Moricā), taču viņu attiecības izrādās daļa no traģiska mīlas trīsstūra, kurā izšķiroša loma ir Bujonas hercogienei. Pateicoties izcilajai mūzikai un aizkustinošajam stāstam, šo itāļu operu regulāri iestudē uz nozīmīgām pasaules teātru skatuvēm.
Frančesko Čilea opera Adriāna Lekuvrēra pirmo reizi izrādīta 1902. gadā Milānā. Latvijas Nacionālajā operā šis ir trešais iestudējums, to veidojis režisors Vensāns Busārs un radošā komanda no Francijas. Viņu veikumu mūsu skatītāji jau augstu novērtējuši Frānsisa Pulenka operas Karmelīšu dialogi interpretācijā.
Pirmais cēliens Comédie-Française namā
Comédie-Française trupa gatavojas Rasina traģēdijas Bajazīds izrādei, kurā piedalās dižā aktrise Adriāna [kā vēsturiska persona: Adrienna] Lekuvrēra un viņas konkurente Diklo jaunkundze. Ar savām prasībām aktieri tirda režisoru Mišonnē. Abata Šazēja pavadīts ierodas Bujonas hercogs, Diklo jaunkundzes mīļākais, lai novēlētu veiksmi māksliniekiem. Pirms iziešanas uz skatuves Adriāna atkārto lomas tekstu. Iztraucēta šajā procesā, viņa uzklausa hercoga un abata paustos slavinājumus.
Nesen saņemtā mantojuma iedrošinātais Mišonē iecerējis Adriānai izteikt piedāvājumu doties laulībā, tomēr viņa atzīstas, ka iemīlējusies jaunā virsniekā, kurš kalpo Saksijas grāfam Mauricio [kā vēsturiskai personai: Moricam]. Virsnieks izrādās pats Mauricio, kurš drīzumā ierodas un kvēli atklāj savas jūtas Adriānai. Abi nolemj satikties pēc izrādes. Mirkli pirms iziešanas uz skatuves Adriāna mīļotajam dāvā vijolīšu pušķīti.
Abats uzzina par vēstulīti, kas adresēta Mauricio, ar norādītu tikšanās laiku kādā villā, kurā hercogs iemitinājis Diklo jaunkundzi. Abats par vēstulīti paziņo hercogam; abiem šķiet, ka grāfam un Diklo jaunkundzei ir attiecības. Viņi nenojauš, ka Diklo šajā gadījumā tikai izpalīdz Bujonas hercogienei, kura grib slepus satikt Mauricio. Hercogs nolemj izmantot gadījumu, lai atbrīvotos no jau apnikušās Diklo. Viņš izlemj sarīkot nelielas viesības tajā paša laikā un vietā, kas pieminēta zīmītē.
Mišonnē jūsmo par Adriānu, kura uz skatuves interpretē monologu, kamēr Mauricio iepazīstas ar saņemtās zīmītes saturu. Mauricio izlemj atcelt tikšanos ar Adriānu, lai varētu sastapt hercogieni, no kuras atbalsta ir atkarīgs viņa politisko plānu īstenojums. Vīlusies Adriāna akceptē hercoga ielūgumu doties uz viesībām, kurā viņa cer sastapt Saksijas grāfu, lai tam bilstu kādu labvēlīgu vārdu par savu iemīļoto "virsnieku".
Otrais cēliens Diklo jaunkundzes villā
Bujonas hercogiene gaida Mauricio, kuru greizsirdīgi mīl. Uzreiz pēc sasveicināšanās hercogiene ievēro vijolīšu pušķīti, kas rotā Mauricio apģērbu. Saksijas grāfam nākas šos ziedus uzdāvināt ietekmīgajai metresei, kura tomēr kļūst aizdomīga, jūtot Mauricio vēsumu pēc politisko jautājumu apspriešanas. Mauricio neslēpj, ka ir attiecībās ar kādu sievieti, tomēr atsakās atklāt iemīļotās vārdu. Tuvojas Bujonas hercogs, kura dzīvesbiedre paspēj noslēpties blakus telpā. Hercogs un abats – pārliecībā, ka iztraucējuši tikšanos ar Diklo jaunkundzi – apsveic Mauricio ar jaunāko uzvaru mīlas frontē. Lai pasargātu hercogieni, Mauricio neiebilst. Ierodas Adriāna, kura atklāj, ka viņas iemīļotais virsnieks ir pats Saksijas grāfs.
Abats Adriānai ļauj noprast, ka Mauricio atrašanos villā nosaka tīri privāti iemesli. Mauricio Adriānai apstiprina, ka šeit saticis kādu sievieti (kura tomēr nav Diklo), lai risinātu politiska rakstura jautājumus. Viņš lūdz, lai Adriāna palīdz noslēpumainajai dāmai neviena nemanītai atstāt šo namu. Tumsas aizsegā abas sievietes satiekas un apjēdz, ka ir konkurentes cīņā par Mauricio sirdi. Kamēr tuvojas hercogs ar viesiem, Adriāna dusmu pārņemtajai hercogienei atslēdz durvis uz dārzu. Hercogiene bēgšanas steigā pazaudē savu rokassprādzi.
Trešais cēliens Bujonas hercoga namā
Abats Šazējs pārrauga gaidāmo svinību sagatavošanas procesu. Viņš mēģina flirtēt ar hercogieni, kurai apnikusi abata izrādītā uzmanība. Ierodas viesi, viņu vidū arī Mišonnē ar Adriānu. Hercogienei šķiet, ka pēc balss atpazīst sāncensi, kura viņai nesen palīdzēja izkļūt no delikātas situācijas. Lai par to pārliecinātos, hercogiene paziņo, ka Mauricio ir ticis ievainots divkaujā. Adriānas reakcija apstiprina hercogienes aizdomas. Mauricio ierašanās rada pārsteigumu visai klātesošajai sabiedrībai un sniedz mierinājumu Adriānai. Paklausot hercoga uzstājīgajam lūgumam, Mauricio stāsta par savu spožo uzvaru Kurzemē. Bujonas hercogs svinību turpinājumā aicina noskatīties baletu Di Paride il giudizio. (Balets "Parīda tiesa" ataino dieviešu strīdu par to, kura no viņām ir visskaistākā un ir pelnījusi balvā saņemt zelta ābolu. Attiecīgajā jautājumā par šķīrējtiesnesi tiek pieaicināts princis-ganiņš Parīds, Trojas valdnieka dēls.)
Hercogiene un Adriāna greizsirdīgi provocē viena otru: hercogiene ar vijolītēm, bet Adriāna – ar Diklo jaunkundzes villā atrasto rokassprādzi. Hercogs, izraisot vispārēju apjukumu, atpazīst rotaslietu, kuru viņš savulaik bija uzdāvājis sievai. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību kam citam, hercogiene aicina Adriānu kaut ko nodeklamēt. Aktrise izvēlas Fedras monologu kā atmaskojumu divkosīgai sievietei, kura bez nosarkšanas spējīga pastrādāt noziegumu. Tas ir teju neaizplīvurots uzbrukums sāncensei. Kamēr visi citi slavina Adriānas aktiermākslu, hercogiene draud atriebties.
Ceturtais cēliens Adriānas istabā
Adriāna ir pārliecināta, ka Mauricio viņu vairs nemīl, tādēļ ir pametusi skatuvi un dzīvo vientulībā. Mišonnē pie istabas durvīm gaida, kamēr Adriāna pamodīsies. Ierodas Comédie-Française kolēģi, kuri apdāvina Adriānu vārda dienā un cenšas viņu pārliecināt atgriezties trupā. Mišonnē ar mantojuma naudu ir izpircis Adriānas dārglietas, kuras bija ieķīlātas, lai apmaksātu Mauricio militāros izdevumus Kurzemē. Aizkustināta par kolēģu un Mišonnē rīcību, Adriāna piekrīt no jauna pievērsties skatuves mākslai.
Mauricio vārdā tiek atsūtīts šķirstiņš ar vijolītēm, kuras Adriāna mīļotajam bija dāvājusi Bajazīda izrādes vakarā. Pirms ziedu iesviešanas ugunī Adriāna ieelpo jau novītušā pušķīša smaržu – un pēkšņi visā ķermenī sajūt ledainu aukstumu.
Pēc Mišonnē aicinājuma ierodas Mauricio. Viņš no jauna apliecina Adriānai savu mīlu un uzticību. Adriāna sāpēs un skumjās viņu atraida, pieminot šķirstiņu ar novītušajām vijolītēm. Mauricio iebilst, ka neko nezina par šķirstiņu – un šausmās saprot, ka tas ir bijis līdzeklis hercogienes briesmīgās atriebības īstenojumam. Ieelpotās indes ietekmē Adriānai sāk rādīties halucinācijas. Adriānai šķiet, ka viņa no jauna atrodas teātrī ar publiku. Mirkli pirms nāves viņa vēl paspēj pavēstīt, ka ir kļuvusi par traģēdijas aizbildni, mūzu Melpomeni.
Iestudējumu atbalsta
Pievienot atsauksmi