INGA KALNA pēc muzikoloģijas studijām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, turpināja apgūt vokālo mākslu pie Džojas Mammenas Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, ko absolvēja ar augstāko novērtējumu. Ingas Kalnas vokālo meistarību veidot palīdzējušas Ludmila Brauna (Rīga, Vankūvera), Irina Gavrilovici (Vīne) un Džoja Mammena (Londona).
Lielbritānijā viņa saņēmusi Goldberg Operatic Prize un Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award, bet Vācijā – Wilhelm-Oberdörfer-Preis. Māksliniece ir pieckārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte (1995, 1998, 2002, 2014, 2016), kā arī divreiz saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu. 2017. gadā Inga Kalna iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
Pēc veiksmīgās debijas Paminas lomā Mocarta Burvju flautā 1995. gadā Inga Kalna kļuva par Latvijas Nacionālās operas solisti. Viņas repertuārā bija Pamina Mocarta Burvju flautā, Mimī Pučīni Bohēmā, Džilda Verdi Rigoleto, titullomas Doniceti Lucia di Lammermoor un Hendeļa Alčīnā. 1999.gadā viņa pievienojās Hamburgas Valsts operas Starptautiskajai operstudijai. No 2001. līdz 2007. gadam Inga Kalna bija Hamburgas Valsts operas soliste. Šajā opernamā viņas repertuārā bija Adīna Doniceti Mīlas dzērienā, Ksenija Borisā Godunovā, Džilda Rigoleto, Violeta Traviatā, titulloma Doniceti Lucia di Lammermoor, Alčīna un Mimī un citas lomas.
1999. gadā Inga Kalna uzsāka darbu Hamburgas Valsts operā, kur klausītāji varēja baudīt viņas pārliecinošās interpretācijas Olimpijas, Antonijas un Stellas lomās Ofenbaha Hofmaņa stāstos, Adīnas lomā Doniceti Mīlas dzērienā, titullomā operā Lucia di Lammermoor, Džildas lomā Verdi Rigoleto un izcilajā Violetas lomā Traviatā. Hamburgas skatītājiem vēl bijusi iespēja viņas sniegumu novērtēt tādās operās kā Bohēma, Boriss Godunovs, Karmelīšu dialogi, Turks Itālijā u.c. Londonas publiku viņa pārsteidza Grāfienes lomā Mocarta Figaro kāzās ar seru Kolinu Deivisu pie orķestra diriģenta pults. Māksliniece ir uzstājusies Vīnes Valsts operā, Nīderlandes operā, Flāmu operā, Bavārijas operā, Cīrihes, Lozannas, Tulūzas, Madrides, Barselonas opernamos un Maskavas Lielajā teātrī. 2006. gadā viņa debitēja Zalcburgas festivālā Pirmās dāmas lomā Mocarta Burvju flautā (diriģents Rikardo Muti). Gadu vēlāk viņa debitēja Parīzes Nacionālajā operā Alčīnas lomā, bet 2009. gadā ar šo pašu lomu – arī Milānas La Scala.
Inga Kalna cieši sadarbojas ar diviem diriģentiem. Ar Renē Jakobsu viņa strādājusi Drēzdenes Mūzikas festivālā, Insbrukas Senās mūzikas festivālā, Berlīnes Valsts operā un Eksanprovansas festivālā. Marka Minkovska muzikālajā vadībā viņa dziedājusi Alčīnu Vīnes Valsts operā, Baudu Hendeļa oratorijā Laika un vilšanās triumfs Berlīnes Valsts operā, Vitēliju Mocarta Tita žēlsirdībā Tulūzas Theatre du Capitole un Cinnu Mocarta Lucio Silla Zalcburgas festivālā un Milānas La Scala. Dziedātāja strādājusi ar tādiem diriģentiem kā sers Kolins Deiviss, Rikardo Muti, Gerds Albrehts, Marks Sustro, Aivors Boltons, Alfrēds Ešve, Ingo Mecmahers, Stefans Šoltēss, Harijs Bikets, Simone Janga, Andrea Markons, Andris Nelsons, Mihails Pļetņevs, Džovanni Antonioni, Otavio Dantone, Džulians Reinolds, Paolo Arivabeni, Atīlio Kremonēzi, Mauricio Benīni u.c.
Ļoti pieprasītas ir Ingas Kalnas meistarklases, ko māksliniece regulāri sniedz Rīgā. CD ierakstos solisti var dzirdēt dziedam Armīdu operā Rinaldo un Pirmo dāmu Burvju flautā Renē Jakobsa vadībā, Asprano Montesumā (diriģents Alans Kērtiss), Regīnu Hindemita simfonijā Gleznotājs Matiass (dir. Simone Janga) un Romildu Kserksā (dir. Maksims Jemeļjaničevs). Par izdevniecībā SKANI publicēto albumu Das Rosenband (ieraksts veikts sadarbībā ar pianisti Diānu Ketleri), 2021. gadā Inga Kalna saņēmusi Opus Klassik nomināciju kategorijā Gada dziedātāja.
