BORISS EIFMANS absolvējis Ļeņingradas Valsts konservatorijas Baletmeistaru nodaļu 1972.gadā. Viņa diplomdarbs bija balets "Gajanē" ar Arama Hačaturjana mūziku.
No 1970. līdz 1977.gadam Boriss Eifmans bija A.Vaganovas Krievu baleta akadēmijas horeogrāfs. Iestudējis baletus Sanktpēterburgas Kirova teātrī, Mazajā teātrī, kā arī ārzemēs.
Kopš 1977.gada Boriss Eifmans ir Sanktpēterburgas Baleta teātra veidotājs, mākslinieciskais vadītājs un horeogrāfs. Sākotnēji tas radās kā viena horeogrāfa autorteātris, kas tolaik bija unikāla parādība. Tajā iestudēti rokbaleti "Bumerangs", "Ilūzijas", baleti-buffa "Trakā diena jeb Figaro kāzas", "Divpadsmitā nakts", balets-līdzība "Leģenda", baleti-pasakas "Ugunsputns", "Pinokio", horeogrāfiska miniatūra "Izzināšana" u.c.
Boriss Eifmans ir vairāk nekā 40 baletu autors. Ievērojamu vietu viņa daiļradē ieņem baleti pēc literāru darbu motīviem, kuru autori ir pasaules klasiķi: Dostojevskis ("Idiots", "Brāļi Karamazovi"), Zolā ("Terēza Rakēna"), Bulgakovs ("Meistars un Margarita"), Kuprins ("Divkauja"), Servantess ("Dons Kihots"), Tolstojs ("Anna Kareņina"). Borisa Eifmana jaunākie iestudējumi ir "Sarkanā Žizele", "Čaikovskis", "Mana Jeruzaleme".
Borisa Eifmana baleta teātris iekarojis pasaules atzinību, viesojoties Eiropas, Āzijas, Amerikas un Āfrikas valstīs. Boriss Eifmans ir Sanktpēterburgas teātra prēmijas "Zelta Sofite" laureāts (1995, 1996, 1997), 1996.gadā apbalvots ar Krievijas Federācijas Teātra darbinieku savienības prēmiju "Zelta maska" par baletu "Čaikovskis" un ar prēmiju "Triumfs". Saņēmis apbalvojumu Benois de la Danse 2006.gadā kā 2005.gada labākais horeogrāfs.
Septiņdesmitajos gados Latvijas Nacionālajā operā iestudējis baletus "Gajanē", "Divbalsība" ar Pink Floyd mūziku un "Pārtrauktā dziesma" ar Imanta Kalniņa mūziku.