Zviedru dejotājs un horeogrāfs ALEKSANDRS EKMANS (dz. 1984) dzīvo Stokholmā un rada iestudējumus opernamiem un teātriem, sadarbojoties ar deju kompānijām visā pasaulē. Viņa mērķis ir izklaidēt un aizraut skatītājus, vienlaikus saglabājot māksliniecisku, poētisku un intelektuāli bagātīgu izteiksmi. Viņš rada darbus, kas vienlaikus izklaidē un liek uzdot jautājumus. Kā viņš pats saka: “Man patīk radīt jaunas pasaules.”
Ekmans karjeru sāka kā dejotājs Zviedrijas Karaliskajā baletā, vēlāk Nīderlandes Dejas teātrī. Pirmos panākumus horeogrāfijā mākslinieks guva 2006. gadā, 22 gadu vecumā radot savu pirmo pasūtījuma darbu – Flockwork Nīderlandes Dejas teātrim. Kopš tā laika viņš ir veidojis aptuveni 50 horeogrāfijas kompānijām visā pasaulē. No 2010. līdz 2013. gadam Ekmans bija Nīderlandes Dejas teātra II rezidējošais horeogrāfs. Viņš ir sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā zviedru dejotājs un horeogrāfs Matss Eks, dāņu modes dizainers Henriks Vībskovs, zviedru komponists Mīkaels Kārlssons, dramaturģe un konceptuālā māksliniece Karīna Nīldālene, dziedātāja Anna fon Hausvolfa, režisors T. M. Raivss un kompānija Cirque de Soleil.
Viens no Ekmana populārākajiem darbiem ir Kaktusi (Cacti, 2010), kas iestudēts vairāk nekā divdesmit deju kompānijas visā pasaulē. Tas radās kā reakcija uz horeogrāfa nepatiku pret mākslas kritiku. Kaktusi ir humora pilns, bet vienlaikus ass komentārs par viedokļu kultūru un elitismu.
Starp horeogrāfa zināmākajiem darbiem ir Gulbju ezers (2014), kas radīts Norvēģijas Nacionālajam baletam – savā stāsta versijā viņš piepildīja skatuvi ar 6000 litru ūdens, tā uz skatuves izveidojot īstu ezeru. 2015. gadā Zviedrijas Karaliskajā baletā Ekmans iestudēja savu versiju baletam Sapnis vasaras naktī. Abiem baletiem oriģinālmūziku radījis Mīkaels Kārlssons. Savu pirmo pilna apjoma darbu Ekmana triptihs – Izklaides pētījums (Ekman’s Triptych – A Study of Entertainment, 2010) kompānijai Cullberg Ballet Ekmans radīja 26 gadu vecumā. Šis izrāde trīs cēlienos pēta robežu starp mākslu un izklaidi. Plašu starptautisku atzinību guvuši arī baleti GOVS (COW, 2016, Drēzdenes Semperoper), SPĒLE (PLAY, 2017, Parīzes operas balets), ar matu sakārtojumu mākslinieku Čārliju Le Mindu kopīgi radītais iestudējums LIB (2019) Berlīnes Valsts teātrī, ĀMURS (HAMMER, 2022, Gēteborgas balets) un citi. Aleksandra Ekmana baleti tiek regulāri iestudēti un izrādīti pasaules labākajās baleta kompānijās.
Cieša sadarbība māksliniekam izveidojusies ar režisoru T. M. Raivsu, kurš baletu Gulbju ezers un SPĒLE tapšanu fiksējis dokumentālajās filmās Reti putni (Rare Birds) un NOPIETNA SPĒLE (PLAY SERIOUS). 2017. gadā arī Ekmans pievērsies dokumentālajam kino – sadarbībā ar producentu kompāniju Anna and Paul filmā KREATIV viņš pētījis radošumu. Filmā iekļautas intervijas ar zinātniekiem, psihologiem un māksliniekiem, tostarp, Marinu Abramoviču, Henriku Vībskovu, Saimonu Kjagu, Jūnasu Mosskinu un Aleksandru Bardu.
2016. gadā Ekmans sniedzis runu TEDx pasākumā Stokholmā, izklāstot savu koncepciju par “maģisko trijstūri” – dzīvās uzstāšanās formulu, kurā skatuves maģijas radīšanai nepieciešama trīs elementu – darba, telpas un skatītāju – mijiedarbība. 2024. gadā Aleksandrs Ekmans ticis izraudzīts par Parīzes Paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas māksliniecisko vadītāju un horeogrāfu.
Šobrīd, tuvojoties četrdesmit gadu vecumam, Aleksandrs Ekmans turpina paplašināt savu māksliniecisko vīziju, aizvien vairāk pievēršoties teātrim. Viens no interesantākajiem aspektiem viņa darbos ir spēja piesaistīt jauna tipa skatītājus operteātriem visā pasaulē – viņa auditorija aptver visas paaudzes.