Anglijas Karaliskā baleta horeogrāfs un mākslinieciskais vadītājs sers FREDERIKS EŠTONS (1904-1988) bija viena no 20. gadsimta ietekmīgākajām personībām baleta mākslā.
Eštons piedzima britu ģimenē Ekvadorā. Viņa nākotni spēcīgi iespaidoja trīspadsmit gadu vecumā skatītā primabalerīnas Annas Pavlovas uzstāšanās. Tā ne tikai raisīja viņā interesi par deju, bet vēlāk kļuva par mākslinieciskās kvalitātes mērauklu katrai lomai, ko viņš radīja. Baleta mākslu Eštons sāka apgūt salīdzinoši vēlu, divdesmit gadu vecumā, sākotnēji privātstundās pie Leonīda Mjasina. Vēlāk Eštons mācījās pie Marijas Rambēras, kura jaunajā dejotājā saskatīja horeogrāfa potenciālu un 1926. gadā deva iespēju Eštonam radīt viņa pirmo horeogrāfiju. Balets Modes traģēdija lieliski parādīja jaunā talanta spēju izteikt tēlu raksturus baleta valodā. Pirmos dejotāja karjeras gadus Eštons pavadīja Parīzē Idas Rubinšteinas trupā. Tur viņš kļuva par Broņislavas Ņižinskas mācekli, apgūstot prasmes individualizēt un atjaunināt klasiskā baleta valodu. 1930. gadu sākumā Eštona horeogrāfijas sāka iegūt arī starptautisku slavu.
Kompānijai Vic-Wells Ballet Frederiks Eštons 1931. gadā radīja baletu Regate. 1935. gadā viņš saņēma mākslinieciskās vadītājas Ninetas de Valuā uzaicinājumu kļūt par kompānijas rezidējošo horeogrāfu. Eštonam kopā ar de Valuā bija nozīmīga loma, nosakot tālāko attīstību kompānijai, kura pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz Karaliskās operas namu Koventgārdenā un ar laiku tika pārdēvēta par Karalisko baletu. 1963. gadā Eštons pārņēma Karaliskā baleta vadību, pildot šī amata pienākumus septiņus gadus. Papildus paša radītajām horeogrāfijām, kompānijas repertuārā viņš iekļāva vairākus nozīmīgus darbus, piemēram, Broņislavas Ņižinskas Kāziņas, Džordža Balančina Serenādi un Keneta Makmilana Romeo un Džuljetu. Darbā ar Karalisko baletu Eštons radīja tā saukto “angļu stilu”, ko raksturoja épaulement, elegances un niansēta liriskuma dominance.
Frederiks Eštons ir radījis vairāk nekā simts darbus, no kuriem četri – Simfoniskās variācijas, Baleta ainas, Sapnis un Veltīgā uzmanība – ir kļuvuši par meistardarbiem, ļaujot Eštonu saukt par vienu no nozīmīgākajiem horeogrāfiem baleta vēsturē. Darba pienākumus Karaliskajā baletā Eštons beidza pildīt 1970. gadā, bet veidoja horeogrāfijas arī visu turpmāko dzīvi. Pēdējais viņa balets Rapsodija ir tapis 1980. gadā.
Par sasniegumiem baleta mākslā Frederiks Eštons 1962. gadā saņēma Bruņinieka titulu, bet 1977. gadā – Britu Impērijas Izcilības ordeni. Dzīves pēdējos gados viņš tika uzskatīts par nacionālo dārgumu, bija Karalienes Mātes tuvs draugs, sabiedrībā cienīts un iemīļots cilvēks ar lielisku humora izjūtu.
Foto: Roger Wood, ROH, 1958