Dauka grib zināt, kā būvēta pasaule. Viņš izjautā mācītāju, skolotāju un savu māti, zvejnieka atraitni, par to vietu jūrā, kur zeme tiekas ar debesīm, bet, nesaņēmis gaidītās atbildes, nolemj to apskatīt pats… Libretists Kārlis Vērdiņš: "Operas galvenais varonis Dauka ir nevis dulls, bet ārkārtīgi zinātkārs un apdāvināts cilvēks – pasaules izzināšana viņam sniedz ekstātiskas laimes sajūtu. Taču viņa meklējumi nonāk arvien krasākā pretrunā ar merkantilo sabiedrību. Viņš kļūst par traģisku varoni, izmisīgi meklējot veidu, kā pārvarēt dzīves uzliktos ierobežojumus..."

Uzvedumā piedalās Rīgas Doma zēnu koris.

Iestudējums saņēmis balvu Kilograms kultūras 2012 kategorijā Gada pārsteigums un bijis nominēts kā Gada uzvedums Lielajai Mūzikas balvai 2012.

Saturs

1. cēliens

Dauka izjautā savu māti, zvejnieka atraitni, par to vietu jūrā, kur zeme tiekas ar debesīm, un, nesaņēmis gaidītās atbildes, nolemj to apskatīt pats.

Slepus paņēmis kaimiņa Zvīņa laivu, viņš iebrauc jūrā, taču sāk krēslot. Viņu izglābj vecais zvejnieks Andža tēvs un atpakaļceļā izstāsta pasaku par ķēniņa dēlu, kurš reiz uzzināja patiesību un, nespēdams to izturēt, nolēca no torņa. Krastā Dauku jau gaida māte, viņa aizbildnis un Zvīnis, kurš apsūdz puiku laivas zagšanā. Dauka tiek nopērts.

Sācis mācīties vietējā skolā pie klibā skolotāja, Dauka izjauc burtu mācīšanās stundu ar jautājumiem par zemeslodi. Saniknotais skolotājs viņu noper ar āža kāju un citu skolēnu izsmiekla pavadībā sūta uz virtuvi mizot kartupeļus.

Vietējā baznīcā pirms dievkalpojuma Dauka dodas uz mācītāja ģērbkambari, lai uzzinātu par zemes izcelšanos. Mācītājs stāsta, ka zemi un visu, kas uz tās, ir radījis Dievs. Dauku sajūsmina Dieva varenība.

2. cēliens

Vasarā Dauka, vēžojot pie upītes, satiek meitenīti, vācu baronu dzimtas atvasi, un vēlas ar viņu draudzēties. Tomēr guvernante neļauj bērniem ilgi runāt, jo nākamajai baronesei neklājas saieties ar kalpu puiku.

Atnācis pie vietējās vācu skolas skolotāja, Dauka lūdz, lai tas parāda viņam, kā Zeme griežas ap Sauli. Skolotājs uzdod jautājumu par Dieva esamību. Skolnieki stāsta par melnajiem caurumiem, kuri ir tik stipri, ka var ieraut sevī zemi un debesis. Dauka vēlas iet mācīties augstās skolās, lai cīnītos ar melnajiem caurumiem.

Nākamajā gadā agrā pavasarī Dauka atgriežas mājās pie mātes pēc mēnešiem, kas pavadīti, mācoties pie skrodera, un atnes līdzi veselu tarbu ar paša šūtām apakšbiksēm. Aizbildnis un Zvīnis ir iepriecināti, ka Dauka iemācījies amatu, un pareģo viņam apakšbikšu šuvēja nākotni. Taču Dauka to noraida un pauž vēlmi doties mācīties uz augstu skolu. Aizbildnis un Zvīnis to izsmej, Dauka aizskrien.

Izskrējis no mājas, Dauka pa ledu ieskrien jūrā un dodas uz priekšu, cerēdams beidzot ieraudzīt to vietu, kur zeme tiekas ar debesīm – visi viņa līdzšinējie meklējumi ir vainagojušies ar nesalaužamu gribu beidzot ieraudzīt patiesību.

Iestudējumu atbalsta