Riharda Štrausa operā Rozes kavalieris komiskas situācijas un valša vieglums savijas ar emocionālu smeldzīgumu, ļaujot publikai baudīt smalku, ironijas un melanholijas caurstrāvotu stāstu par mīlestību un nenovēršamo laika ritējumu.

Īpaši labi tas tiek atklāts feldmaršala kundzes vēstījumā iemīļotajam Oktaviānam: Laiks ir kaut kas savāds. Mēs dzīvojam rāmi, un laiks nav nekas. Bet tad pēkšņi tu jūti vairs tikai laiku. Tas ir ap mums, tas ir arī mūsos. Tas iebirst sejās, tas iebirst spogulī, tas ieplūst man deniņos. Un arī starp tevi un mani tas plūst bez skaņas kā smilšu pulkstenī.

Operas pirmizrāde notika 1911. gada 26. janvārī Drēzdenē. Latvijas Nacionālajā operā Rozes kavalieris vienīgo reizi iestudēts 1930. gadā Georga Šnēfogta muzikālajā vadībā un Ludolfa Liberta režijā. 2026. gada jauniestudējumu veido režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Germans Ermičs un gaismu mākslinieks Alex Brok Light Design.