Kino un video producēšanas kompāniju rocafilm dibinājuši Karmena Marija Cimmermane un ROLANDS HORVĀTS 2010. gadā. Kompānijā galvenokārt tiek veidotas dokumentālās filmas un videomateriāli operas un teātra iestudējumiem.
Kompānijā rocafilm ir radītas divas dokumentālās filmas Āzijā: Starp dienu un sapni vēsta par jaunu sievieti no Zalcburgas, kura Ziemeļtaizemē izveidojusi patversmi bērniem, kas inficēti ar HIV (2011, 80 min), bet filma Māsas sirds (2015, 60 min) stāsta par kādas katoļu mūķenes, kura sniedz atbalstu līdzcilvēkiem, dzīvesstāstu Indijā.
2012. gadā, sadarbojoties ar režisoriem Moši Leiseru un Patrisu Kurjē, radīts videonoformējums operai Jūlijs Cēzars. Tā izrādīta gan Zalcburgas Whitsun festivālā, gan Zalcburgas operfestivālā.
rocafilm regulāri sadarbojas ar režisoru Damiānu Mikjeleto, 2013. gadā kopīgi veidojot operas Bohēma, vēlāk Falstafu, bet 2014. gadā – Pelnrušķīti. Arī šie iestudējumi izrādīti gan Zalcburgas Whitsun festivālā, gan Zalcburgas operfestivālā.
Video radīti operām Idomenejs (Theater an der Wien, 2013) un Burvju flauta (La Fenice teātris Venēcijā, 2015), kā arī Filipo Peroko operai Aquagranda Venēcijas La Fenice, kam 2017. gadā piešķirta Franko Abjati specbalva. Citi radītie darbi ir Falstafa atjaunojums Teatro alla Scala, Franca Šrekera opera Tāla skaņa, Alčīna Whitsun festivālā, Rigoleto Amsterdamas Nacionālajā operā, 2017./2018. gada sezonas atklāšanas iestudējums Fausta pazudināšana (Franko Abjati balva – Labākais iestudējums 2017) Romas operteātrī, arī tā atjaunojums Valensijas Mākslu pilī, un Dons Paskvāle Parīzes Nacionālajā operā.
Sadarbībā ar režisoru Luku Bondi radīta pasaules pirmizrāde komponista Marka Andrē Dalbavī operai Šarlote Solomona Zalcburgas operfestivālā (2014). Viņi veidojuši videonoformējumu režisora Filipa Štolca iestudētajai operai Zemnieka gods / Pajaci Zalcburgas Pavasara festivālā (2015). Kopā ar režisoru Folkeru Hessi Grācas teātrī radīta izrāde Vecā derība.
2017. gadā rocafilm saņēmuši uzaicinājumu piedalīties Zalcburgas Pavasara festivālā ar jaunu videonoformējumu leģendārā Valkīras iestudējuma atjaunojumam, kura oriģināliestudējumu bija diriģējis Herberts fon Karajans un režisējis Ginters Šneiders-Sīmsens. 2017. gada atjaunojumu veidoja režisore Vera Ņemirova.
Šī mākslinieku apvienība regulāri sadarbojusies ar režisoru Klausu Gūtu. Kopā radīta Mikaela Žalera operas Berenice pasaules pirmizrāde Parīzes operā, Hendeļa Orlando Theater an der Wien, Hajas Černovinas operas Sirds kambaris pasaules pirmizrāde Berlīnes Vācu operā, Salomes jauniestudējums Maskavas Lielajā teātrī (kopražojumā ar Metropoles operu Ņujorkā) un Jenūfa Londonas Karaliskajā operā.
2020. gada oktobrī saņēmuši uzaicinājumu radīt Pučīni Madama Butterfly jauniestudējumu Ķelnes operā, bet tā paša gada decembrī Ķelnes teātrī sadarbībā ar režisoru Jirgenu Flimmu tapis Frīdriha Šillera Dons Karloss teātra iestudējums.
2021. gads aizsākās ar jauniestudējumu – Hendeļa oratorijas Laika un vilšanās triumfs uzvedumu Zalcburgas festivālā (režisors Roberts Karsens). Tam sekoja režisora Damiāno Mikjeleto režisētā opera Pelnrušķīte Drēzdenes Semperoper.
Zalcburgas Whitsun festivālā 2022. gadā sadarbībā ar režisoru Rolando Villazonu radošais duets veidojis video operai Seviljas bārddzinis.
Nesenāko iestudējumu vidū ir Glausa Gūta radītais Asins nams Bavārijas Valsts operā ar Georga Frīdriha Hāsa mūziku, Ceļojums, Dante Ēksanprovansas festivālā, Dons Karloss Neapoles Teatro San Carlo un Semele Bavārijas Valsts operā.