Režisoru Katrīnas Neiburgas, Inetas Sipunovas, Jura Pakalniņa, Ivara Zviedra un Uģa Oltes īpaši Latvijas Nacionālā baleta simtgadei veltītu īsfilmu pirmizrāde. Piecās vizuālās ainavās ietērpts gan baleta krāšņums, gan ikdiena – īpašu uzmanību pievēršot baleta mākslinieka ķermenim un psiholoģiskajai pasaulei.
Filmas tapušas ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Programmā:
Režisore Katrīna Neiburga
Ideja īsfilmai radās atklātas sarunas laikā ar baletdejotāju Annu Lauderi, kura kādā patīkamā vasaras vakarā Miķeļtornī režisorei atklāja, ka, skatoties uz sevi spogulī, nekad neesot bijusi apmierināta ar to, ko redz. Režisore skatījās uz vienu no skaistākajiem un graciozākajiem cilvēkiem, ko pazīst, bet izrādījās, ka baletdejotāja profesija liek sevi pamatīgi apšaubīt un spēcīgi kritizēt visu mūžu. Ķermenis un balets, sapnis un murgs ir ļoti interesanta tēma šajā ķermeņa pozitivitātes (Body positivity) laikmetā.
Režisore Ineta Sipunova
Kas rodas, skatītāja acu skatienam saskaroties ar dejotāju kustību skatuves telpā?
Fizika apskata jautājumu par enerģijas nezūdamību. Enerģija nezūd un nerodas no jauna, tā tikai pārvēršas no viena enerģijas veida citā vai pāriet no viena ķermeņa uz citu. Informatīvi emocionālais lādiņš, ko ģenerē mūzika un izrādei piešķirtā saturiski emocionālā noskaņa, pāriet uz skatītāju. Arī skatītājs atnāk ar savu lādiņu – un notiek apmaiņa. Tas ir mūžīgais aplis, kas liek skatītājam atgriezties vēl un vēl, lai saskartos ar šo apmaiņu. Un tā jau vairāk nekā piecsimt gadu pasaulē un nu jau veselu simtgadi Latvijā.
Režisors Juris Pakalniņš
Filma par to, kas notiek AIZ Gulbju ezera.
Režisors Ivars Zviedris
Pirms krīt priekškars, baletdejotāju nervi un muskuļi tiek smalki noskaņoti dejai – kā mūzikas instruments. Dejotāju domas savienojas ar ķermeni, lai izdzīvotu 20. gadsimta baleta dižgara Vāclava Ņižinska likteņstāstu. Jūlija Brauere šo stāstu pārdzīvo īpaši.
Režisors Uģis Olte
Filma veidota kā sirreāla, tēlaina kino glezna, kas Latvijas vasaras pilnbrieda ainavā izspēlē mūžīgo gaismas un tumsas mijas ciklu, izmantojot Latvijas Nacionālā baleta dejotājus un horeogrāfiju kā galvenos izteiksmes līdzekļus. Filmā nav dialogu, viss vēstījums veidots tikai ar vizuāliem un muzikālās stāstniecības paņēmieniem.
Atbalsta
Pievienot atsauksmi