Nimfu un mūzu zemē Arkādijā valda prieks un laime, skumst vienīgi Galateja, kuras sirds tvīkst ilgās pēc mīļotā Akīda. Akīds klīst pa mežiem un kalniem, meklēdams savu Galateju. Nespēdams to atrast, viņš izmisis lūdzas kalnu dievam palīdzību. Deimons cenšas novērst Akīda domas no Galatejas, stāstot, ka mīlestība nes tikai rūpes un Akīdam draud bojāeja, ja viņš zaudēs galvu mīlestības dēļ. Akīds neklausa Deimona padomiem un sastop Galateju. Viņi ir laimīgi. Nimfas un gani priecājas. Arkādijā valda laime.

 

II CĒLIENS

 

Koris pasludina likteņa lēmumu - prieks ir izsmelts, tuvojas nelaime. Ierodas ciklops Polifēms, kurš arī tvīkst mīlā pret Galateju. Viņš uzrunā Galateju un aicina viņu līdzi uz savu pili klintī. Galateja atsaka. Saniknotais Polifēms ir gatavs iegūt viņu ar varu. Deimons sniedz padomu Polifēmam - neuzbrukt Galatejai, bet iegūt meiteni ar maigumu. Akīds, saniknots par Polifēma mīlu, ir gatavs cīnīties par mīļotās sievietes godu. Galateja cenšas atrunāt Akīdu, bet ir jau par vēlu - Polifēms nogalina Akīdu ar klints bluķi, zem kura Akīds top saspiests.

Koris izziņo sēras. Galateja skumst, koris viņu mierina un iesaka izmantot savu burvju spēku, lai glābtu mīļoto. Galateja to arī dara un, pārvēršot Akīdu par strautu, glābj viņu no kaunpilnās nāves. Akīds ir augšāmcēlies, un Arkādijā atkal valda prieks un laime.