6. jūlijā skaistu jubileju atzīmē leģendārais tenors Kārlis Zariņš. Latvijas Nacionālā opera un balets sirsnīgi sveic mākslinieku jubilejā un novēl veselību un dzīvessparu.

Mākslinieka jubilejai būs veltīta Džakomo Pučīni operas „Manona Lesko” izrāde 23. augustā. Augustā un septembrī māksliniekam veltīta izstāde būs izvietota Latvijas Nacionālās operas Beletāžā.

Kārlis Zariņš dzimis 1930. gada 6. jūlijā. Pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas 1960. gadā un stažēšanās Sofijas konservatorijā Bulgārijā pie prof. I. Josifova, 1960. gadā Kārlis Zariņš kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. Izcilais mākslinieks dziedājis arī bijušajā PSRS, Rumānijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā, Zviedrijā, mākslinieks koncertējis arī Francijā, Austrijā, Grieķijā, ASV, Kanādā un citviet pasaulē. Desmit gadi (1970–1980) pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā, kur vairāk nekā piecdesmit reižu Kārlis Zariņš dziedājis Hermani, Radamesu un Hozē. Kārlis Zariņš piedalījies operu iestudējumos dažādos starptautiskos festivālos – 1992. gadā viņš Dreieihas festivālā Vācijā dziedāja R. Štrausa „Salomes” iestudējumā, kā arī Dž. Verdi operas „Dons Karloss” iestudējumā Buseto festivāla ietvaros Itālijā, bet 1995. gadā mākslinieks dziedājis R. Štrausa operā „Elektra” Grācā, Austrijā.

Ap 2000 koncertos Rīgā un citur pasaulē Kārlis Zariņš dziedājis tenora partijas Dž. Verdi, V. A. Mocarta, A. Dvoržāka Rekviēmos, G. Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā un „Dziesmā par zemi”, A. Šēnberga „Gurres dziesmās” u. c. Starp Kārļa Zariņa skatuves partneriem bijuši Greisa Bambrija, Žozefīne Barstova, Anna Tomova-Sintova, Gena Dimitrova, Jeļena Obrazcova, Irina Arhipova, Zinaida Palli, Jeļena Čerņeja, Marija Biešu, Luiss Kiliko, Džordžs Londons, Žozefs Aulo, Nikolajs Gjuzeļevs, Jevgeņijs Ņesterenko, Jurijs Mazurovs, Sergejs Leiferkuss. Dažādās izrādēs un koncertos Kārlis Zariņš strādājis ar izciliem diriģentiem – Genādiju Roždestvenski, Juriju Svetlanovu, Nēmi Jervi, latviešu meistariem Edgaru Tonu, Rihardu Glāzupu, Leonīdu Vīgneru, Arvīdu Jansonu u. c.

Kārļa Zariņa balss solodziesmās, kamermūzikā, vokāli instrumentālajos skaņdarbos un operlomās iemūžināta skaņu ierakstos.

Kārlis Zariņš bijis arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, viņa kādreizējo audzēkņu vidū ir Jānis Sproģis, Aleksandrs Poļakovs, Ingus Pētersons, Guntars Vētra, Sergejs Jēgers u. c.

Par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā Kārlis Zariņš saņēmis Lielo mūzikas balvu (1994), viņš ir arī „Aldara” balvas laureāts.

Nozīmīgākās lomas

1960                       M. Musorgskis „Boriss Godunovs” – Viltus Dmitrijs

1961                       V. A. Mocarts „Figaro kāzas” – Bazilio

1961, 1982, 1998               Dž. Verdi „Aīda” – Radamess

1962                       Ž. Bizē „Karmena” – Hozē

1963                       R. Vāgners „Valkīra” – Zigmunds

1964                       R. Vāgners „Tanheizers” – titulloma

                                B. Britens „Pīters Graimss” – titulloma

                                S. Prokofjevs „Mīla uz trim apelsīniem” – Princis

1965                       Dž. Pučīni „Bohēma” – Rūdolfs

                                O. Grāvītis „Audriņi” – Aleksis

                                M. Zariņš „Nabagu opera” – Ismets

1966                       Dž. Pučīni „Toska” – Kavaradosi

                                P. Čaikovskis „Pīķa dāma” – Hermanis

1966, 1995           J. Mediņš „Uguns un nakts” – Kangars

1967, 1984           R. Leonkavallo „Pajaci” – Kanio

1967                       M. Gļinka „Dzīvība par caru” – Sobiņins

                                P. Maskanji „Zemnieka gods” – Turidu

                                O. Grāvītis „Sniegputeņos” – Laimonis Lamurka

1968, 1985           Dž. Verdi „Trubadūrs” – Manriko

1968, 1979           A. Kalniņš „Baņuta” – Vižuts

1969                       Dž. Pučīni „Manona Lesko” – De Grijē

1970                       M. Musorgskis „Hovanščina” – Goļicins

                                R. Vāgners „Klīstošais holandietis” – Ēriks

1971                       G. Doniceti „Lucia di Lammermoor” – Edgardo

                                Ā. Skulte „Princese Gundega” – Māris

1973                       Dž. Pučīni „Turandota” – Kalafs

1976                       P. Dambis „Spārni” – Mārtiņš

1977                       Dž. Pučīni „Madama Butterfly” – Pinkertons

                                A. Žilinskis „Pūt, vējiņi” – Uldis

                                Im. Kalniņš „Spēlēju, dancoju” – Tots

                                I. Stravinskis „Ķēniņš Edips” – titulloma

1978                       Dž. Verdi „Masku balle” – Rikardo

1980                       Dž. Verdi „Otello” – titulloma

1981, 1992, 1998               R. Štrauss „Salome” – Erods

1982                       J. Štrauss „Sikspārnis” – Alfrēds

                                Im. Kalniņš „Ifigēnija Aulidā” – Agamemnons

1985                       F. Čilea „Adriāna Lekuvrēra” – Mauricio

1988                       Dž. Verdi „Dons Karloss” – titulloma

1993                       V. Bellīni „Norma” – Pollions

1995                       R. Štrauss „Elektra” – Aegists

1996                       Dž. Verdi „Nabuko” – Ismails