Sveicam jubilejā Haraldu Ritenbergu!

Latvijas Nacionālā opera un balets sirsnīgi sveic jubilejā vienu no visu laiku izcilākajiem baleta premjeriem un pedagogiem Haraldu Ritenbergu!

Haralds Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976. gadam. Viņš kļuva par pēckara paaudžu romantiskā baleta skaistuma un apgarotības etalonu, it īpaši kopā ar teātra absolūto baleta prīmu un leģendu Veltu Vilciņu. Šo gadu laikā nodejotas vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas, no kurām slavenākās - Zigfrīds „Ģulbju ezerā”, princis Alberts „Žizelē”, titulloma baletā „Šakuntala”, Girejs „Bahčisarajas strūklakā”, Pērs Gints, Fēbs „Parīzes Dievmātes katedrālē”, Francis „Pie Zilās Donavas”,  Romeo „Romeo un Džuljetā”.

Haralda Ritenberga mākslinieciskos dotumus aktīvi izmantoja arī latviešu mākslas kino – te jāmin viņa atveidotās galvenās lomas kinofilmās „Šķēps un roze”, „Nauris”, „Vella kalpi” un „Vella kalpi vella dzirnavās”, kuras izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību.

Līdztekus šai piepildītajai mākslinieka karjerai Haralds Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1978. gadā kļuva par RHV direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. Viņa vadībā ir izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji, tādējādi nodrošinot mākslinieka darba un ideālu pārmantojamību tālākajās paaudzēs.

„Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50.-60. gadu publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda,” Haraldu Ritenbergu raksturojusi baleta zinātniece Ija Bite. 




Ritināt uz augšu