13. un 14. oktobrī pirmizrādi piedzīvos pirmais šīs sezonas baleta jauniestudējums – izrāde 4 pasaules. 4 stihijas. Vienā vakarā būs iespēja redzēt četrus baleta viencēlienus – Uguns stihija ir Artura Maskata Tango ar Kšištofa Pastora horeogrāfiju, Gaisu pārstāv klasiskais Pas de Qatre ar Žila Pero horeogrāfiju, Ūdens – Petra Zuskas Marijas sapnis, bet Zeme – Jurija Vamoša iestudētā Erda ar Pētera Vaska mūziku.

Piedāvājam foto ieskatu Sarunās pirms pirmizrādēm, kas notika 26. septembrī. Pasākumu vadīja muzikoloģe Dagnija Grīnfelde, piedalījās Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, baletdejotāji Alise Prudāne un Ringolds Žigis, komponisti Pēteris Vasks un Arturs Maskats.

Baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis sola, ka 4 pasaules. 4 stihijas būs īsti svētki visiem baleta faniem – izrādē piedalās visas Latvijas Nacionālā baleta zvaigznes. Izrādes otrā daļa – balets Erda ir neparasts ar laikmetīgajam baletam lielo dejotāju skaitu uz skatuves: izrādē vienlaikus redzēsim 50 dejotājus.

Žils Pero Pas de Quatre radījis četrām sava laika slavenākajām balerīnām. Alise Prudāne ir viena no balerīnām, kas dejo pasaules baleta klasikā – Pas de Quatre. Viņai tikusi Marijas Taljoni partija, kuru jaunā māksliniece atzīst par skaistu, bet ļoti grūtu.

Savukārt gandrīz divsimt gadu vēlāk Petrs Zuska, izmantojot šo pašu Čezāres Punji mūziku (un pievienojot arī Kamila Sensānsa radīto) izveidojis horeogrāfiju Marijas sapnis, kuras pamatā ir baleta leģendas Marijas Taljoni sapnis, ko viņa stāstījusi savai uzticības personai – ārstam.

Baleta solists Ringolds Žigis ar prieku sagaida Marijas sapņa atgriešanos uz LNO skatuves. Petrs Zuska, iestudējot šo viencēlienu, ir precīzi zinājis, ko grib panākt no dejotājiem un ar lielu pacietību strādājis, lai iecerētais tiktu paveikts perfekti.

Ar izrādi 4 pasaules. 4 stihijas Latvijas Nacionālā opera turpina pagājušās sezonas nogalē iesākto latviešu mūzikas popularizēšanas darbu – divi no četriem baletiem tapuši ar mūsu valstī radītu mūziku. Artura Maskata Tango iestudējis horeogrāfs Kšištofs Pastors, bet Pētera Vaska 2. simfoniju horeogrāfs Jurijs Vamošs izmantojis, lai radītu baletu Erda. Latvijas skatītājiem jau pazīstams Jurija Vamoša radošais rokraksts – pagājušajā sezonā tapa balets Sapnis vasaras naktī ar viņa horeogrāfiju, taču Erda atšķirībā no gaisīgā, humorpilnā Sapņa, ir nopietns, ģermāņu leģendās balstīts balets.

Pēteris Vasks ir vēlējies, lai trīs no baletiem, kas iestudēti ar viņa mūziku, būtu redzami Latvijā. Erda ir viens no tiem. „Jurijam Vamošam ir izdevies radīt īstu enerģētiku un augstspriegumu, dramatisku spriedzi, kas baletā notiek reti. Svarīgi, lai horeogrāfs dedzinātu sevi un dejotājus, citādi maz cerību, ka skatītāji kaut drusku aizdegsies,” saka komponists.

„Tango vienmēr ir dramatisks, bet tam nevajag būt traģiskam. Tam jāaicina dzīvot skaistāk un mīlošāk,” saka Arturs Maskats. Pēteris Vasks ir pārliecināts, ka ikviens vidusmēra latvietis zina divus simfoniskos skaņdarbus – Emīla Dārziņa Melanholisko valsi un Artura Maskata Tango. Šim darbam Kšištofs Pastors horeogrāfiju sacerējis, lai vienlaikus uz skatu