Šodien svinīgā preses konferencē paziņoti Latvijas Gāzes Gada balvas Operai 2013 laureāti. 18. septembrī plkst. 19:00 Latvijas Nacionālajā operā notiks tradicionālā A/S "Latvijas Gāze" Gada balvas Operai pasniegšanas ceremonija un laureātu koncerts.

Leģendārs mūžs mākslā ŽERMĒNA HEINE-VĀGNERE

–Galvenais jau mākslā ir patiesība… Ja uz skatuves šīs patiesības nav, ja visu dara bez iekšējas pārliecības, tad, pēc manām domām, nelīdz ne balss skaistums, ne augstais „do”. Var nepiekrist tēla traktējumam, bet ir jājūt šī pārliecība, – tā savu attieksmi pret mākslu savulaik definēja izcilais latviešu dramatiskais soprāns Žermēna Heine-Vāgnere.

Leģendārās dziedātājas mūžs iezīmē veselu laikmetu Latvijas Nacionālās operas vēsturē, kļūstot par talantu, meistarības un iedvesmas avotu nākamajām skatuves mākslinieku paaudzēm. Žermēna Heine-Vāgnere ir bijusi mūsu opernama soliste no 1950. gada līdz 1975. gadam, spoži interpretējot 39 dažādas lomas un radot neaizmirstamus tēlus Riharda Vāgnera, Džuzepes Verdi, Pētera Čaikovska, Riharda Štrausa, Džakomo Pučīni, Sergeja Prokofjeva, Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, Ādolfa Skultes un daudzu citu komponistu operās. Viņas slavu varēja ierobežot tikai politiskā režīma noteiktās robežas.

Žermēnas Heines-Vāgneres stila izjūta ir sajūsminājusi publiku gan vokāli simfoniskajās lielformās, gan arī kamermūzikas miniatūrās. Savus darbus dziedātājai veltījuši daudzi ievērojami latviešu komponisti, kurus iedvesmoja mākslinieces darbs nacionālās kultūras attīstībā. Žermēnas Heines-Vāgneres radošā dzīve ir izcila visas mūsu valsts kultūras vērtība.

 

Balva par mūža ieguldījumu LNO mākslinieciskajā jomā  VLADIMIRS OKUŅS

Vladimirs Okuņs jau kopš 1970. gadu sākuma bijis vadošo baritona lomu interprets uz LNO skatuves. Mākslinieks šeit uzstājies vismaz 40 sezonas, iegūstot skatītāju apbrīnu gan par vokālo meistarību, gan izcilo lomu traktējumu. Kā titulvaronis Volfganga Amadeja Mocarta Donā Žuanā, Renāto Džuzepes Verdi Masku ballē, Toreadors Žorža Bizē Karmenā, titulvaronis Pētera Čaikovska Jevgeņijā Oņeginā un Roberts Jolantā, Krauss Džordža Gēršvina Porgijā un Besā Vladimirs Okuņs ir pierādījis savu spēju būt harizmātisks un pārliecinošs dažādu laikmetu stilos. Viena no mākslinieka daiļrades virsotnēm ir Jago tēla īsti šekspīriskā interpretācija Džuzepes Verdi operā Otello.

Mākslinieks uzstājies Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Kubā, Krievijā, Spānijā, Lielbritānijā un citur, viņš piedalījies vairāk nekā 1500 koncertos. Savu milzīgo pieredzi un radošo spēku Vladimirs Okuņs ilgstoši veltījis jauno dziedātāju skološanai, uzmanību pievēršot ne tikai viņu vokālajai attīstībai, bet arī operas režijas specifikas dziļākai izpratnei.

Balva par ilggadīgu un augstvērtīgu darbu LNO tehniski administratīvajā jomā ELGA SKANE

Elga Skane ir LNO biļešu realizācijas daļas vadītāja, kura savu darbu mūsu operas teātrī uzsākusi jau 1966. gadā, laika gaitā sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan kā galvenā režisora palīdze literārajos jautājumos, gan arī kā administratore. No 1977. gada līdz 1996. gadam pildījusi teātra galvenās administratores funkcijas, bet no 1996. gada līdz 2000. gadam bijusi LNO kases un abonementu daļas priekšniece.

Jau 13 gadus Elga Skane ļoti sekmīgi vada biļešu realizācijas daļu. Viņas pārziņā ir procesa norises pārraudzīšana un tiešais darbs ar publiku – sākot no brīža, kad tiek rezervēta un iegādāta biļete, līdz pat vietas ieņemšanai LNO izrādēs un koncertos. Lai arī šis darbs mēdz būt psiholoģiski sarežģīts, Elga Skane to veic ar visaugstāko atbildību un precizitāti.

 

Labākā operas soliste  LIENE KINČA

Lienei Kinčai pagājušā sezona ir bijusi spožu māksliniecisko sasniegumu posms. LNO soliste ar lieliem panākumiem debitējusi titullomā Džakomo Pučīni operā Toska, tāpat izpelnījusies skatītāju ovācijas Riharda Vāgnera Nībelunga gredzena tetraloģijā, debitējot gan kā Zīglinde Valkīrā un Gutrune Dievu mijkrēslī, gan atveidojot citas lomas šajā tetraloģijas iestudējumā.

Pirmo reizi uz LNO skatuves Liene Kinča uzstājusies 2005. Gadā un jau 2011. gadā saņēmusi Latvijas Gāzes balvu kā labākā operas soliste. Viņas repertuārā ir arī titullomas Džakomo Pučīni operā Māsa Andželika un Džuzepes Verdi operā Aīda, Amēlijas loma Džuzepes Verdioperā Masku balle, Kņazes loma Antonīna Dvoržāka operā Nāra un Lizas loma Pētera Čaikovska operā Pīķa dāma. Mūzikas un teātra kritiķi atzīst Lieni Kinču par vadošo liriski dramatisko soprānu šī brīža LNO solistu sastāvā, novērtējot gan dziedātājas izcilo dziedājumu, gan arī aktieriski pārliecinošo lomu interpretāciju.

 

Labākais operas solists  EGILS SILIŅŠ

Izcilais latviešu basbaritons Egils Siliņš uz mūsu operteātra skatuves debitējis jau 1988. gadā ar titullomu Arrigo Boito operā Mefistofelis. Sekojušas vairāk nekā 85 lomas, kas nodziedātas vadošajos pasaules opernamos – Vīnes Valsts operā, Milānas Teatro alla Scala, Londonas Koventgārdenā, Ņujorkas Metropolitēna operā, Cīrihes operā, Hamburgas Valsts operā, Berlīnes Vācu operā, Drēzdenes Zempera operā, Parīzes Bastīlijas operā un citur. 1996. un 2003. gadā dziedātājs saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu, 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Gadu gaitā Egils Siliņš sevi apliecinājis kā mākslinieciski pārliecinošs un augstajā līmenī apbrīnojami stabils Riharda Vāgnera opermūzikas interprets. Pagājušajā sezonā mākslinieks sajūsmināja Latvijas un starptautisko publiku Rīgas Operas festivālā Riharda Vāgnera Nībelunga gredzenā kā autora iecerei konģeniāls Votāns un Ceļinieks. Labākā operas solista titulu Egils Siliņšsaņem par šo lomu interpretāciju, kā arī par spožu sniegumu LNO viesizrādēs Omānā 2013. gada maijā, atveidojot titulvaroņa lomu Riharda Vāgnera operā Klīstošais holandietis.

Labākā baleta soliste  SABĪNE GURAVSKA

2006. gadā Sabīne Guravska pēc Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas absolvēšanas pievienojās Latvijas Nacionālā baleta trupai. Dejotājas mākslinieciskais spilgtums uzreiz tika novērtēts ar nomināciju Spēlmaņu nakts balvai (2006/2007) par debiju Marijas lomā Borisa Asafjeva baletā Bahčisarajas strūklaka un par Sesilas lomas atveidi Artura Maskata baletā Bīstamie sakari. Arī turpmākajās sezonās Spēlmaņu nakts balvas ietvaros Sabīne Guravska vairākas reizes tikusi nominēta Gada baleta mākslinieces titulam. Soliste ir uzstājusies klasiskā baleta mākslai tik nozīmīgās zemēs kā Francija un Krievija, gūstot sava talanta augstu novērtējumu. Starptautisko baleta konkursu laureātes un diplomandes repertuārā šobrīd ir gandrīz visu pazīstamo klasisko baletu galvenās lomas. Īpaši varētu izcelt Auroras lomas dzidro interpretāciju Pētera Čaikovska baletā Apburtā princese un raksturā precīzi tverto Gamzati lomu Ludviga Minkusa baletā Bajadēra.

Sabīne Guravska Latvijas Gāzes Gada balvu Labākā baleta soliste saņem par nenoliedzami spožo debiju Odīlijas lomā Pētera Čaikovska baletā Gulbju ezers, kā arī par veiksmīgi atveidotajām lomām Hansa van Mānena baletā 5 tango un Maurisio Vainrota baletā Mesija.

 

Spilgtākā debija IEVA RĀCENE

Vēl mācību laikā 2009. gada novembrī Ieva Rācene ieguva sudraba medaļu Leconcours international de danse classique Grasas pilsētā Francijā. 2010. gadā jaunā dejotāja absolvēja Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu un uzreiz sāka darbu Latvijas Nacionālā baleta trupā. Jau pirmā viņas nozīmīgā debija – fejas Karabosas lomā Pētera Čaikovska baletā Apburtā princese – parādīja dejotājas spējas spilgtu raksturlomu atveidē.

Uzsākot ceturto darba sezonu Latvijas Nacionālā baleta trupā, jaunās solistes Ieva Rācenes repertuārā ir lomas baletos Mesija, Bajadēra, Apburtā princese un Dons Kihots. Latvijas baleta publikai viņa kļuvusi pazīstama un iemīļota kā Dezdemona Allas Sigalovas baletā Otello. Spilgtā parādīšanās šajā lomā, kuras interpretācijai nepieciešams gan mūsdienu dejas tehnisko līdzekļu brīvs pārvaldījums, gan arī spēcīgas aktieriskās dotības, šogad pamatoti novērtēta ar Latvijas Gāzes Gada balvu.

 

Labākā orķestra māksliniece SILVIJA KRAUZE

Altiste Silvija Krauze ir talantīga māksliniece un spilgta mūziķe, kas jau vairākus gadus ar sava instrumenta meistarīgo pārvaldījumu bagātina LNO orķestra altu grupas skanējumu. Šajās sezonās viņas vadībā altu grupa ir aizrautīgi muzicējusi kā iekšēji saliedēta vienība, izteiksmīgajā skanējumā turpinot labākās stīgu instrumentu spēles tradīcijas Latvijā.

Īpaši emocionāli ir Silvijas Krauzes spēlētie alta solo Ādolfa Adāna baletā Žizele un Leo Delība baletā Kopēlija. Ar savu profesionāli prasīgo un cilvēciski atvērto iedabu Silvija Krauze ir guvusi gan diriģentu, gan arī visu LNO orķestra kolēģu simpātijas un profesionālo atzinību.

 

Balva par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem 2012./2013. gada sezonā MARINA REBEKA

Starptautiski pazīstamā jaunā latviešu operdziedātāja Marina Rebeka 2007. gadā uzvarēja prestižajā vokālistu konkursā Neue Stimmen Vācijā, kas jaunajai dziedātājai nekavējoties pavēra ceļu uz lielo teātru un festivālu skatuvēm. Pēc atkārtoti spožās uzstāšanās Rosīni festivālā Pezaro māksliniece ar izciliem panākumiem debitēja slavenajos Zalcburgas un Bādenbādenes festivālos.

Marina Rebeka Latvijas Nacionālajā operā pārliecinoši interpretējusi gan Violetas lomu Džuzepes Verdi operā La Traviata, gan titullomu Gaetāno Doniceti operā Lucia di Lammermoor. Mūsu publiku soliste īpaši sajūsmināja Adīnas lomā Gaetāno Doniceti operā Mīlas dzēriens: mēģinājumu procesā viņa šeit iepazinās ar izcili apdāvināto ukraiņu tenoru Dmitro Popovu, kurš vēlāk kļuva par mākslinieces dzīvesbiedru un izrāžu partneri. Marinas Rebekas balsi un skatuves pievilcību novērtējusi gan profesionālā kritika, gan arī Milānas Teatro alla Scala, Londonas Koventgārdena, Berlīnes Vācu operas, Cīrihes operas, Amsterdamas operas un Ņujorkas Metropolitēna operas erudītā publika.

Marina Rebeka, kura Latvijas Gāzes Gada balvu pirmo reizi ieguvusi jau 2009. gadā, šoreiz Balvu par īpašiem mākslinieciskiem sasniegumiem saņem par neaizmirstami spilgto solokoncertu Latvijas Nacionālajā operā 2012. gada 28. septembrī diriģenta Modesta Pitrena vadībā.

 

Sezonas spilgtākais notikums RIHARDA VĀGNERA TETRALOĢIJA NĪBELUNGA GREDZENS

Rīgas Pilsētas teātrī savulaik strādājušā vācu ģēnija Riharda Vāgnera divsimtgade Latvijas Nacionālajā operā tika atzīmēti īpaši vērienīgi, Rīgas Operas festivālā 2013. gadā izrādot visu tetraloģiju Nībelunga gredzens. Līdz šim grandiozais cikls visā kopumā Rīga tika iestudēts tikai 1902. gadā. Šis projekts ir nozīmīgākais māksliniecisko spēku apliecinājums, kādu LNO kolektīvs jebkad ir sniedzis. Cikla muzikālajā iestudēšanā stafeti no kādreizējā LNO galvenā diriģenta Andra Nelsona pārņēma diriģenti Korneliuss Meisters un Joana Malvica. Spilgtākie latviešu solisti, kuru balss atbilst Vāgnera operu prasībām, šajā projektā veidoja spožu ansambli kopā ar ārzemju kolēģiem.

Tetraloģijas „priekšvakaru” Reinas zelts iestudēja starptautiski slavenais norvēģis Stēfans Hernheims (sadarbībā ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Heiki Šēli), kurš prestižajā žurnāla Opernwelt aptaujā vairākas reizes atzīts par Gada režisoru. Tetraloģijas „trīs dienas” – operas Valkīra (kopā ar scenogrāfu un kostīmu mākslinieku Ilmāru Blumbergu), Zigfrīds un Dievu mijkrēslis (sadarbībā ar scenogrāfi un kostīmu mākslinieci Ievu Jurjāni) – radoši interpretēja latviešu režisors Viesturs Kairišs, kurš, pateicoties šo izrāžu nenoliedzamajai veiksmei, šobrīd strādā Berlīnes Komiskajā operā. Nībelunga gredzenacikls ir izcils LNO komandas, solistu, orķestra, kora un tehnisko darbinieku kopdarbs, kas izpelnījies augstu mūsu publikas, ārzemju viesu un starptautiskās kritikas novērtējumu.

Labāko sezonas jauniestudējumu jau tradicionāli noteiks skatītāji, līdz 16. septembrim balsojot par savu favorītu portālā "Delfi". Par labākā jauniestudējuma titulu sacentīsies trīs operas (koncertuzvedums „Dauka”, „Toska” un „Spēlēsim operu „Mazais skursteņslauķis””) un trīs baleti („Otello”, „Karmena. 5 tango” un „Mesija”). No vienas IP adreses diennakts laikā varēs balsot tikai vienu reizi par vienu no sešiem pretendentiem uz balvu.