Par godu Riharda Vāgnera 200. jubilejai, aicinājām visus piedalīties konkursā par ievērojamo komponistu un viņa saistību ar Rīgu. Ielūgumus uz ģenerālmēģinājumiem saņem Inese Cīrulniece, Ligita Veinberga un Marina Vidiņa.

 

1. Latvijas Nacionālās operas interjerā atrodas divi skulpturāli Riharda Vāgnera portreti. Vienu veidojis Augusts Folcs, otru – Gļebs Panteļejevs. Kurās vietās tie ieraugāmi?

Augusta Folca veidotais cilnis atrodas Lielajā zālē virs skatuves labajā pusē starp Bēthovena un Šekspīra portretiem. Gļeba Panteļejeva veidotā skulptūra atrodas pie ieejas Jaunajā zālē.

2. 2014. gada 17. janvārī Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Latvijas Nacionālajā operā atklās ar izcilās dāņu režisores Kirstenas Dēlholmas multimediālu interpretāciju par kādu no Vāgnera operām. Kura opera tā būs?

2014. gada janvārī Kirstenas Dēlholmas iestudējumā pirmizrādi piedzīvos Vāgnera opera „Rienci”, kuru sacerēt komponists sāka Rīgā.

3. 1838. gada pavasarī Vāgners un viņa sieva Minna no Rīgas devās nelielā izbraucienā, lai apskatītu kādu dabas parādību, bet atgriezās vīlušies un krietni iereibuši. Kurp un ko aplūkot viņi brauca?

Komponista pirmais biogrāfs, rīdzinieks Karls Frīdrihs Glāzenaps, rakstījis par epizodi, kad Vāgners, mēģinādams izklaidēt sievu Minnu, 1838. gada pavasarī vedis viņu skatīties palus Daugavā, laiks esot bijis tik nemīlīgs un Bolderājas apkārtne tik nemājīga, ka abi atgriezušies mājās līdz nemaņai piedzērušies.

4. Katra no šīm atsauksmēm rakstīta par konkrētu „Nībelunga gredzena” operu LNO iestudējumā. Uzrakstiet, uz kuru daļu attiecas katrs citāts.

Valkīra

a) Blumberga un Kairiša darbā ir jūtama īsta sazobe gan ar mūziku, gan ar sižetu –viņiir atšķetinājuši lietas būtību, neiekrītot kārdinājumā atklāt kādu no daudzajām sižetiskajām blakus līnijām. Izrāde ir organisks veselums, kur neviens komponents –režija, mūzika, scenogrāfija –neizlecar savu pašdarbību, bet kalpo kādam augstākam vēstījumam. Tas jau ir īsti vāgneriski.

 

Vita Matīsa, politoloģijas profesore

 

Dievu mijkrēslis

b) Viestura Kairiša veidotais jauniestudējums ir vislabākajā nozīmē īsti vāgnerisks. Tostarp tas atklāj laika relatīvo nozīmi iepretim mākslas fakta lielumam. Sešarpus stundu ilgais pasākums nekļūst apnicīgs, tieši otrādi – kāpina spriedzi līdz pat pēdējiem akordiem, radot tik spēcīgu līdzpārdzīvojumu, ka pēc izrādes vēl kādu laiku nepamet tāda kā izredzētības sajūta, jo izdevies būt klāt kaut kam kolektīvi nozīmīgam, tādam kā vēsturiskam pagriezienam vai vismaz būtiskam krustpunktam mākslas un kultūras procesos un to neizbēgamajā mijiedarbībā ar politisko, ekonomisko, sociālo un mediju vidi

 

Lauma Mellēna, Neatkarīgā Rīta Avīze (Latvija)

 

Zīgfrīds

c)Iestudējums parāda LNO radošo potenciālu. Vairāku tēlu iekšējā būtība atklāta tāda, kādu neesmu redzējis nekur citur. Īpaši – daudzpusīgais Mīmes portretējums: ne vairs rūķis, kurš tikai cenšas ar jebkuriem līdzekļiem sasniegt savu, bet gan daudzplākšņains tēls – intelektuālis birokrāts un parasts cilvēks. Bieži operu scenogrāfijās izmantotais baseina motīvs šeit ir spēcīgs tēls, pilns zudušas civilizācijas gružu – vieta, no kuras Zīgfrīdam un Brunhildei būs jāatvadās.

 

Albrehts Tīmans, žurnāla Opernwelt redaktors

 

Reinas zelts

d)Stēfans Herheims savā izcilajā, dinamiskajā iestudējumā apvieno burlesku, grotesku vodeviļu un inteliģentu, vizuāli jaudīgu refleksiju par to, kā Vāgners tika interpretēts Trešā reiha laikā.

Jerns Florians Fukss, Vācijas radio

 

Paldies visiem, kas piedalījās konkursā!

22. maijā apritēja 200 gadu, kopš dzimis izcilais vācu komponists Rihards Vāgners. No 4. līdz 9. jūnijam izrādīsim pilnu „Nībelunga gredzena” tetraloģiju, savukārt no 28. līdz 31. maijam aicinām apmeklēt cikla pirmo trīs daļu ģenerālmēģinājumus.