31.maijā

1656.gadā Parīzē dzimis franču instrumentālās un opermūzikas komponists, Žana Batista Lullī skolnieks Marēns Marē (miris Parīzē 1728.gadā), kura slavenākās operas ir „Alsiona” un „Semele”.

1817.gadā Milānas operteātrī La Scala notika Dž.Rosīni operas „Žagata zagle” pirmizrāde.

1884.gadā Milānas Teatro dal Verme ar lieliem panākumiem notika Dž.Pučīni pirmās operas „Vilas” pirmizrāde.

1931.gadā Ņūorleānā dzimusi amerikāņu dziedone Šērlija Vereta. Spilgti atveidojusi gan mecosoprāna, gan soprāna lomas sevišķi franču opermūzikā, Dž.Verdi un G.Doniceti darbos.

1.jūnijā

1804.gadā (pēc vecā stila 20.maijā) Novospaskā dzimis krievu komponists Mihails Gļinka (miris Berlīnē 1857.gadā), operu „Ruslans un Ludmila” un „Dzīvību par caru” („Ivans Susaņins”) autors.

1945.gadā Somervilā dzimusi amerikāņu dziedone Frederika fon Štade, atzīta belkanto interprete un koncertdziedone.

2.jūnijā

1937.gadā Cīrihē notika A.Berga operas „Lulū” nepabeigtās versijas pirmizrāde. Pēc komponista nāves viņa atraitne Helēna Berga piedāvāja operu pabeigt Ervīnam Šteinam un Arnoldam Šēnbergam, kurš no šī uzdevuma atteicās. Helēna Berga aizliedza citiem ķerties pie operas pabeigšanas, un tikai pēc viņas nāves tapa trīs cēlienu versija. Operu pabeidza Frīdrihs Cerha, un tā piedzīvoja pirmizrādi 1979.gadā.  

2004.gadā miris bulgāru bass Nikolajs Gjaurovs (dzimis 1929.gadā), atzīts Dž.Verdi operu lomu interprets.

3.jūnijā

1875.gadā Parīzē miris franču komponists Žoržs Bizē (dzimis 1838.gadā), operu „Karmena” un „Pērļu zvejnieki” autors.

1953.gadā Jorkā dzimusi angļu soprāniste Linna Dousone, guvusi plašu atzinību ar G.F.Hendeļa un senās mūzikas atskaņojumiem.

4.jūnijā

1872.gadā Varšavā miris poļu operas tradīcijas pamatlicējs Staņislavs Moņuško (dzimis 1819.gadā).

1903.gadā (pēc vecā stila 22.maijā) Sanktpēterburgā dzimis diriģents Jevgeņijs Mravinskis (miris 1988.gadā), karjeras sākumposmā 20.gadsimta trīsdesmitajos gados bijis Maskavas Lielā teātra operas un Sanktpēterburgas Marijas teātra baleta diriģents.

1935.gadā Ļeņingradas Valsts Mazajā operteātrī notika D.Šostakoviča baleta „Gaišais strauts” pirmizrāde.

1966.gadā Romā dzimusi itāļu dziedone Čečilija Bartoli, izcila baroka mūzikas, V.A.Mocarta un Dž.Rosīni darbu interprete.

5.jūnijā

1816.gadā Neapolē miris 94 operu autors Džovanni Paizjello (dzimis Taranto 1740.gadā).

1826.gadā (4.jūnijā?) Londonā miris komponists Kārlis Marija fon Vēbers (dzimis Eitinā, Holšteinas apgabalā, 1786.gadā), operu „Burvju strēlnieks”, „Eiriante”, „Oberons” u.c. autors.

1971.gadā pie Ņujorkas Metropolitain operteātra orķestra diriģenta pults Dž.Pučīni operas „Toska” izrādē debitēja diriģents Džeimss Līvains, no 1973.gada MET galvenais diriģents un no 1976.gada –muzikālais vadītājs. Savā MET karjeras laikā viņš nodiriģējis vairāk nekā 2400 operu izrāžu.

6.jūnijā

1903.gadā Tiflisā dzimis armēņu komponists Arams Hačaturjans (miris Maskavā 1978.gadā), baletu „Gajanē” un „Spartaks” autors.

1977.gadā dzimis tenors Jānis Kurševs. Piedalījies dažādos baroka operu projektos, atveidojis Deimona lomu G.F.Hendeļa operas „Akīds un Galateja” iestudējumā LNO, kā arī lomas operstudijas „Figaro” iestudējumos.