Nedēļas notikumi operas un baleta vēsturē no 30.augusta līdz 5.septembrim
30.augustā
1926.gadā Alūksnē dzimis komponists un muzikologs Oļģerts Grāvītis, operu „Vanadziņš”, „Audriņi” un „Sniegputeņos” autors.
1942.gadā dzimis diriģents Aleksandrs Viļumanis, LNO diriģents no 1970.gada, galvenais diriģents no 1975.līdz 1985.gadam un no 1994.līdz 1996.gadam, viesdiriģents no 1996.gada.
31.augustā
1834.gadā Paderno-Kremonā dzimis itāliešu operu komponists Amilkāre Ponkjelli (miris Milānā 1886.gadā), kura slavenākā opera ir „Džokonda”.
1.septembrī
1816.gadā Prāgā notika L.Špora operas „Fausts” pirmizrāde. Tā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām romantiskajām operām. Pie diriģenta pults stājās Kārlis Marija fon Vēbers.
1854.gadā Zīgburgā pie Bonnas dzimis komponists Engelberts Humperdinks (miris Noistrelicā 1921.gadā), kura pazīstamākais darbs ir opera „Ansītis un Grietiņa”.
1935.gadā Šenjanā, Ķīnā, dzimis japāņu izcelsmes diriģents Seidzi Ozava, Vīnes Valsts operas galvenais diriģents kopš 2002.gada.
4.septembrī
1964.gadā Drēzdenē dzimis vācu basbaritons Renē Pape.
1997.gadā Dienvidfrancijā miris diriģents Džordžs Šolti (dzimis Budapeštā 1912.gadā), Zalcburgas festivāla debitants 1951.gadā, Koventgārdena operas muzikālais vadītājs no 1961.līdz 1971.gadam, Baireitas festivāla viesdiriģents 1983.gadā.
1971.gadā dzimis baritons Kārlis Saržants, LNO solists no 1998.līdz 2009. gadam, kora mākslinieks no 1997.līdz 1998.gadam un no 2009.gada.
5.septembrī
1733.gadā Neapoles Sanbartolomeo teātrī notika Dž.B.Pergolēzi operas „Kalpone kundze” pirmizrāde.
1791.gadā Berlīnē dzimis komponists Džakomo Meijerbērs (miris Parīzē 1864.gadā), operu „Hugenoti”, „Afrikāniete”, „Dinora” u.c. autors.
1840.gadā Milānas La Scala teātrī notika Dž.Verdi operas „Karalis uz vienu dienu” pirmizrāde, kas izrādījās liela neveiksme. Šis darbs opernama repertuārā atgriezās tikai 2001.gadā.
1960.gadā Somero dzimusi somu soprāniste Karita Matila.
1980.gadā Roterdamā Kristofera Kīna vadībā notika F.Glāsa operas „Satyagraha” pirmizrāde. Šī opera veltīta Mahatmas Gandija nevardarbīgās pretošanās filosofijai.