Nedēļas notikumi operas un baleta vēsturē no 29.marta līdz 4.aprīlim
29.martā
1806.gadā Vīnē notika L.van Bēthovena uvertīras „Leonora Nr.3” pirmatskaņojums, un tā bija daļa no operas „Fidēlio” rediģētās versijas.
1836.gadā Magdeburgā notika R.Vāgnera operas „Mīlas aizliegums” pirmizrāde. Šīs operas pamatā – V.Šekspīra luga „Dots pret dotu”. Pats autors bija pie diriģenta pults pirmizrādē, kas arī kļuva par pēdējo – šī opera tika noņemta no repertuāra pēc izcili neveiksmīgās pirmās izrādes.
1879.gadā (pēc vecā stila 17.martā) Maskavas Mazajā teātrī notika P.Čaikovska operas „Jevgeņijs Oņegins” pirmizrāde ar Nikolaju Rubinšteinu pie diriģenta pults.
1965. gadā dzimis diriģents Andris Veismanis. Latvijas Nacionālajā operā iestudējis B.Britena operas "Skrūves pagrieziens" un "Noasa šķirsts", K.V.Gluka operu "Orfejs un Eiridīke", J.Lūsēna un M.Zālītes "Putnu operu", G.F.Hendeļa "Alčīnu" un "Akīdu un Galateju".
31.martā
1745.gadā Versaļā notika Ž.F.Ramo baletoperas „Plateja” pirmizrāde.
1872.gadā Novgorodā dzimis krievu baleta impresārijs Sergejs Djagiļevs (miris Venēcijā 1929.gadā).
1901.gadā Prāgā notika A.Dvoržāka operas „Nāra” pirmizrāde.
1905.gadā dzimis komponists, pianists un mūzikas pedagogs Arvīds Žilinskis (miris 1993.gadā), operas „Zelta zirgs” autors.
1940.gadā dzimis muzikologs Arvīds Bomiks, LNO direktors no 1988.līdz 1990.gadam.
1. aprīlī
1866.gadā Empoli dzimis komponists un pianists Feručo Buzoni (miris 1924.gadā), operu „Turandota”, „Arlekīns”, „Doktors Fausts” u.c. autors.
1873.gadā Semjonovā, Veļikijnovgorodas apkaimē, dzimis krievu komponists un pianists Sergejs Rahmaņinovs (miris Beverlihilzā 1943.gadā), vairāku operu autors. No viņa operām slavenākā ir viencēliena opera „Aļeko”, ko komponists sacerēja kā Maskavas Konservatorijas beigšanas darbu, saņemot visaugstāko vērtējumu.
1913.gadā Nicas Pilsētas kazino teātrī notika M.de Faljas operas La vida breve („Dzīve ir īsa”) pirmizrāde.
4.aprīlī
1946.gadā Ļeņingradā (Sanktpēterburgā) dzimis krievu baritons Sergejs Leiferkuss. Debitējis Mazajā teātrī 1972.gadā, bet 1977.gadā kļuvis par Kirova teātra solistu. Guvis atzinību kā Skarpija, Jago un Simons Bokanegra, atzīstamu sniegumu rādījis arī operās „Jevgeņijs Oņegins”, „Jolanta”, „Karš un miers”, „Dons Žuans”, „Seviļas bārddzinis”.