26.aprīlī

1922.gadā Johannesburgā dzimusi baletdejotāja un pedagoģe, Austrālijas Baleta dibinātāja un ilggadēja Austrālijas Baletskolas direktore Margareta Skota.

1925.gadā Vīnē dzimusi austriešu soprāniste Vilma Lipa, galvenokārt atzīta V.A.Mocarta operu lomu inteprete.

27.aprīlī

1720.gadā Londonā notika g.F.Hendeļa operas „Radamisto” pirmizrāde.

1812.gadā Teitendorfā dzimis vācu komponists Frīdrihs fon Flotovs (miris Darmštatē 1883.gadā), kurš galvenokārt mūzikas vēsturē palicis ar savu operu „Marta”.

1829.gadā Parīzē notika L.F.Herolda baleta „Apburtā princese” pirmizrāde.

1867.gadā Parīzes Šatlē teātrī notika Š.Guno operas „Romeo un Džuljeta” pirmizrāde.

1877.gadā Parīzē notika Ž.Masnē operas „Laoras karalis” pirmizrāde. FP of Massenet's Le Roi De Lahore in Paris.

1892.gadā Elberfeldē dzimusi vācu soprāniste Delia Reinharda, atzīta V.A.Mocarta un R.Štrausa operlomu dziedātāja, kas uzstājusies slavenākajos pasaules opernamos.

28. aprīlī

1865.gadā Parīzes Operā notika Dž.Meijerbēra operas „Afrikāniete” pirmizrāde.

1943.gadā Salsberijā dzimis angļu diriģents Džefrijs Teits, kurš starptautisko diriģenta karjeru sācis Ņujorkas Metropolitan operā 1980.gadā. Strādājis arī Koventgārdena operā un Neapoles San Carlo teātrī.

1894.gadā Lielplatonē dzimis tenors Rihards Pelle (miris Kuldīgā 1969.gadā), LNO solists no 1929.gada.

29.aprīlī

1774.gadā Vīnē dzimusi soprāniste Anna Gotlība (mirusi 1856.gadā), pirmā Pamina V.A.Mocarta operā „Burvju flauta”.

1879.gadā dzimis angļu diriģents un impresārijs sers Tomass Bīčems (miris Londonā 1961.gadā). Bijis slavens ar savām aktivitātēm, piemēram, 1910.gadā viņš kā diriģents vai kā impresārijs bija atbildīgs par 190 izrādēm Koventgārdenā un Viņa Majestātes Vestendas teātrī. Sadarbojies gan ar Sergeja Djagiļeva Krievu baletu, gan pasaules opermūzikas zvaigznēm. Viņa vadībā vairākas operas, tostarp R.Štrausa „Rožu kavalieris” piedzīvojušas Lielbritānijas pirmizrādes.

1936.gadā Mumbajā dzimis indiešu diriģents Zubins Mehta. Daudzu pasaulslavenu orķestru diriģents. No 1985.gada – Florences teātra Teatro del Maggio Musicale Fiorentino galvenais diriģents, no 1998.līdz 2006.gadam – Bavārijas Valsts operas mākslinieciskais vadītājs. 1990.gadā vadījis pirmo trīs tenoru – Lučāno Pavaroti, Plasido Domingo un Hosē Karerasa – kopīgo koncertu Romā.

1955.gadā Ņujorkā dzimis kanādiešu baritons Džino Kiliko.  

30.aprīlī

1870.gadā Komaronā dzimis komponists Ferencs Lehārs (miris Bādiši 1948.gadā), vairāku operu un daudzu slavenu operešu – tostarp „Jautrā atraitne”, „Grāfs fon Luksemburgs” un „Smaidu zeme” autors.

1902.gadā Parīzes Komiskajā operā notika K.Debisī operas „Peleass un Melizande” pirmizrāde.

1934.gadā Parīzes Operā ar pašu autoru pie diriģenta pults notika I.Stravinska operas „Persefone” pirmizrāde. Persefones lomu, kas rakstīta teicējai, atveidoja balerīna Ida Rubinšteina.

1983.gadā Ņujorkā miris dejotājs un horeogrāfs Džordžs Balančins (dzimis Sanktpēterburgā 1904.gadā).

1.maijā

1582.gadā Florencē dzimis itāliešu agrīno operu komponists Marko da Galjano (miris Florencē 1643.gadā). Komponējis operu „Dafne”, kas atzīta par sava laika labāko darbu.

1769.gadā Zalcburgā notika tolaik divpadsmitgadīgā V.A.Mocarta operas „Tēlotā pieticība” (La Finta Semplice) pirmizrāde.

1786.gadā Vīnē notika V.A.Mocarta operas „Figaro kāzas” pirmizrāde.

1904.gadā Prāgā miris čehu komponists Antonīns Dvoržāks (dzimis Nelagozevesā 1841.gadā), operu „Velns un Kača”, „Nāra” u.c. autors.

1972.gadā Rīgā dzimusi latviešu soprāniste, Eiropas opernamu zvaigzne Inga Kalna.

1978.gadā Maskavā miris armēņu komponists Arams Hačaturjans (dzimis Tiflisā 1903.gadā), baletu „Spartaks” un „Gajanē” autors.

2.maijā

1660.gadā Palermo dzimis itāliešu komponists Alesandro Skarlati (miris Neapolē 1725.gadā), daudzu operu autors. No viņa operām slavenākās ir „Grizelda”, „Goda triumfs” un „Tigrans”. Tiek uzskatīts par Neapoles skolas dibinātāju.

1692.gadā Londonā notika H.Pērsela operas „Feju karaliene” pirmizrāde.

1864.gadā Parīzē miris komponists Džakomo Meijerbērs, operu „Afrikāniete”, „Dinora”, „Hugenoti” u.c. autors (dzimis Berlīnē 1791.gadā).

1953.gadā Maskavā dzimis diriģents Valērijs Gergijevs, Sanktpēterburgas Marijas teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 1988.gada.