15.martā

1842.gadā Parīzē miris itāliešu operu komponists Luidži Kerubīni (dzimis Florencē 1760.gadā).

1882.gadā Varšavā dzimis diriģents un komponists Ignacs Vaghalters (miris Ņujorkā 1949.gadā), kurš no 1931.līdz 1933.gadam bijis Latvijas Nacionālās operas diriģents.

1895.gadā Neapoles Teatro Nuovo ar galveno tenora lomu Domeniko Morelli komiskajā operā „Draugs Frančesko” debitēja 22 gadus vecais itāliešu tenors Enriko Karūzo.

1942.gadā Lārčmontā miris austriešu komponists un diriģents, vairāku operu autors un 20.gadsimta pirmās desmitgades izskaņā Vīnes Tautas operas pirmais kapelmeistars Aleksandrs fon Cemlinskis (dzimis Vīnē 1871.gadā).

1956.gadā Ņujorkā notika A.Dž.Lērnera un F.Lēves mūzikla „Mana skaistā lēdija” pirmatskaņojums.

1962.gadā Ņujorkas pilsētas operā Pinkertona lomā Dž.Pučīni operā „Madama Butterfly”debitēja Hosē Karerass, bet Palermo tajā pašā dienā Hercoga lomā Dž.Verdi operā „Rigoleto” pirmoreiz plašākai publikai uzstājās Lučāno Pavaroti.

1981.gadā Milānas La Scala operteātrī notika K.Štokhauzena (1928–2007) operas „Ceturtdiena” pirmizrāde. Tā ir viena no septiņām operām, kas nosauktas nedēļas dienu vārdos un apkopotas ciklā „Gaisma”.

1892.gadā Rīgā dzimusi mecosoprāniste Herta Lūse (mirusi 1980.gadā), Rīgas Interimteātra kora māksliniece un Latvijas Nacionālās operas soliste (1922–1944). Aktīvi koncertējusi – pat kopā ar slaveno krievu basu Fjodoru Šaļapinu.

16.martā

1653.gadā Žans Batists Lullī kļuvis par galma komponistu Parīzē. Sākumā galvenokārt sacerējis baletus, vēlāk – arī dažādas mitoloģiskiem sižetiem veltītas operas. 

1736.gadā (17.martā?) miris itāliešu operu komponists Džovanni Pergolēzi (dzimis 1710.gadā). Viņa slavenākais darbs ir opera „Kalpone kundze” (1733).

1894.gadā Parīzes Operā notika Ž.Masnē operas „Taīda” pirmizrāde.

1924.gadā Berlīnē dzimusi vācu mecosoprāniste Krista Ludviga, dziedātāja, kura ne tikai iestudējusi apbrīnojami daudzveidīgas operu lomas, bet arī kļuvusi slavena ar savu izcilo koncertdarbību.

1935.gadā Madridē dzimusi spāņu mecosoprāniste Terēza Berganca. Kļuvusi par atzītu Dž.Rosīni, kā arī V.A.Mocarta un Ž.Bizē mūzikas interpreti un piedalījusies vairākās filmās.

1934.gadā dzimis angļu diriģents sers Rodžers Noringtons, no 1969.līdz 1984.gadam Kentas Operas mākslinieciskais vadītājs un daudzu slavenu orķestru diriģents, sevišķi cildināts par senās mūzikas un baroka mūzikas atskaņojumiem.

17.martā

1846.gadā Venēcijas La Fenice teātrī notika Dž.Verdi operas „Atila” pirmizrāde.

1862.gadā Nicā miris franču operu komponists Žaks Fransuā Alevī (dzimis Parīzē 1799.gadā), vislabāk zināma viņa opera „Jūdiete”.

1938.gadā netālu no Irkutskas, mātei ceļojot uz Vladivostoku Transsibīrijas vilcienā, dzimis leģendārais krievu baletdejotājs Rūdolfs Nurijevs (miris Parīzē 1993.gadā). 1961.gadā aizbēdzis no PSRS. Dejojis ar pasaules slavenākajām balerīnām, bijis Parīzes Operas baleta mākslinieciskais vadītājs.

1928.gadā dzimusi soprāniste Regīna Frinberga, Operas soliste no 1953.līdz 1974.gadam, ilggadēja Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore.

18.martā

1844.gadā (pēc vecā stila 6.martā) Tihvinā dzimis krievu komponists Nikolajs Rimskis-Korsakovs (miris Sanktpēterburgā 1908.gadā). Viens no varenās kopas dalībniekiem, Sanktpēterburgas konservatorijas profesors, tādu operu kā „Sadko”, „Cara līgava”, „Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju” u.c. autors.

1902.gadā kādas Milānas viesnīcas numurā top pirmais klasiskās mūzikas ieraksts – Enriko Karūzo ieskaņo desmit ārijas The Grammophone Company, par to saņemot 5000 ASV dolāru.

1910.gadā Ņujorkas Metropolitan operā iestudēta pirmā amerikāņu autora opera – Frederika Šeperda Konversa „Sapņu pīpe” (The Pipe of Desire).

1950.gadā dzimis amerikāņu diriģents, Losandželosas operas mākslinieciskais vadītājs Džeimss Konlons.

19.martā

1859.gadā Parīzes Liriskajā teātrī notika Š.Guno operas „Fausts” pirmizrāde.

1864.gadā Parīzē notika Š.Guno operas „Mireija” pirmizrāde.

1991.gadā Briseles Karaliskajā de la Monnaie teātrī notika Džona Adamsa operas „Klinghofera nāve” pirmizrāde.

1957.gadā Lietuvā dzimusi soprāniste Freda Kalēja, Latvijas Nacionālās operas soliste no 1984.līdz 1997.gadam.

20.martā

1918.gadā Blaisheimā netālu no Ķelnes dzimis vācu komponists Bernds Aloizs Cimmermanis (miris Kēnigsdorfā 1970.gadā). Viņa opera „Zaldāti” ir viens no nozīmīgākajiem žanra darbiem 20.gadsimtā.

1955.gadā Rīgā dzimis diriģents prof.Viesturs Gailis. Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents no 1991.līdz 1994.gadam, diriģents no 1984.līdz 1991.gadam. Šobrīd Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijas „Figaro” vadītājs.

1908.gadā dzimis tenors Edgars Plūksna (miris 1994.gadā). Liriskais tenors, Operas solists no 1940.līdz 1964.gadam.

21.martā

1839.gadā (pēc vecā stila 9.martā) Karevo dzimis krievu komponists Modests Musorgskis (miris 1881.gadā). Viens no Varenās kopas dalībniekiem, operu „Boriss Godunovs”, „Soročinas gadatirgus”, „Hovanščina” u.c. autors.

1920.gadā Sanktpēterburgā (toreiz Petrogradā) dzimis igauņu bass Georgs Otss (miris Tallinā 1975.gadā). Savulaik populārs solists visā PSRS teritorijā, jo sevišķi – Maskavas Lielajā teātrī. Dziedājis visas slavenākās basa partijas, sevišķi atzīts kā A.Rubinšteina operas „Dēmons” titullomas interprets.

1925.gadā Montekarlo notika M.Ravela operas „Bērns un burvības’ pirmizrāde. Diriģēja Viktors de Sabata, horeogrāfs šim iestudējumam bija Džordžs Balančins.

1936.gadā Parīzē miris krievu komponists Aleksandrs Glazunovs (dzimis Sanktpēterburgā 1865.gadā), baleta „Raimonda” autors.

1998.gadā mirusi slavenā krievu balerīna, ilggadējā Lielā teātra prīma Gaļina Ulanova (dzimusi Sanktpēterburgā 1910.gadā).