11.maijā

1849.gadā Berlīnē miris operu komponists Oto Nikolai (dzimis Kēnigsbergā 1810.gadā), kura slavenākais darbs ir „Jautrās vindzorietes”.

1894.gadā Pitsburgā dzimusi leģendārā amerikāņu baletdejotāja un horeogrāfe Marta Greiema (mirusi 1991.gadā), viena no modernās dejas pionierēm.

12.maijā

1832.gadā Milānas Teatro Canobbiana notika G.Doniceti operas „Mīlas dzēriens” pirmizrāde.

1842.gadā Monto dzimis franču komponists Žils Masnē (miris Parīzē 1912.gadā), operu „Verters” un „Manona” autors.

1884.gadā Prāgā miris komponists Bedržihs Smetana (dzimis Litomislā 1824.gadā), operas „Pārdotā līgava” autors.

1910.gadā Forlī dzimusi itāļu mecosoprāniste Džuljeta Simionato (mirusi Romā 2010.gadā), lieliska Dž.Rosīni, Dž.Verdi un franču komponistu operlomu interprete.

1938.gadā Bāzelē notika A.Onegēra dramatiskā oratorijas „Žanna d’Arka uz sārta” pirmatskaņojums koncertuzveduma formā ar Idu Rubinšteinu Žannas lomā. Kā dramatisks iestudējums tas pirmizrādi piedzīvoja 1942.gada 13.jūnijā Cīrihē.

1943.gadā dzimis baritons, LNO solists kopš 1969.gada Vladimirs Okuņs.

13.maijā

1842.gadā Londonā dzimis angļu komponists Arturs Salivens (miris Londonā 1900.gadā), 23 komisko operu un liela skaita vieglās mūzikas skaņdarbu autors.

1871.gadā Parīzē miris franču operu komponists Daniels Fransuā Esprī Obērs (dzimis Kaēnā 1782.gadā), kura slavenākie darbi ir „Mēmā no Portiči” un „Fra Diavolo”.

14.maijā

1749.gadā atklāts Vīnes Galma teātris, kurā notikušas V.A.Mocarta operu „Così fan tutte”, „Bēgšana no serāla” un „Figaro kāzas” pirmizrādes.

1805.gadā Kopenhāgenā dzimis dāņu ērģelnieks un komponists, tostarp operu „Krauklis”, „Korsāri” un „Mazā Kristīna” autors Johans Peters Emiliuss Hartmanis (miris Kopenhāgenā 1900.gadā).

1885.gadā Breslavā dzimis diriģents un operas „Mērķis” autors Oto Klemperers (miris Aurihā 1973.gadā). 20.gadsimta pirmajā pusē bijis diriģents Hamburgas, Ķelnes, Strasbūras un citās operās.

15.maijā

1567.gadā Kremonā kristīts itāļu komponists Klaudio Monteverdi (miris Venēcijā 1643.gadā), operu „Orfejs” un „Popejas kronēšana” autors.

1808.gadā Dublinā dzimis īru dziedātājs, vijolnieks un komponists Maikls Viljams Belfs (miris Hertfordšīrā 1870.gadā). Pazīstams kā vairāku skatuves darbu autors, tai skaitā sacerējis operu „Čigāniete”, kuras populārākais dziedājums ir Marble Halls.

1858.gadā ar Dž.Meijerbēra operas „Hugenoti” iestudējumu atklāts Londonas Koventgārdena Karaliskās operas nams – jau trešo reizi pēc kārtējā ugunsgrēka.

1920.gadā Parīzē Ballet Russe notika I.Stravinska baleta „Pulčinella” pirmizrāde ar Leonīda Masina horeogrāfiju, Pablo Pikaso scenogrāfiju un Ernestu Ansermē pie diriģenta pults.

16.maijā

1792.gadā atklāts Teatro la Fenice Venēcijā.

1868.gadā Prāgā notika B.Smetanas operas „Dalibors” pirmizrāde ar pašu autoru pie diriģenta pults.

1902.gadā Sosnovjecā dzimis poļu tenors Jans Kiepura (miris Harisonā 1966.gadā).

1984.gadā dzimis LNO orķestra mākslinieks un diriģents Atvars Lakstīgala.