19. septembrī mūžībā aizgājusi ilggadējā LNO baletdejotāja, baletmeistare, pedagoģe un repetitore Irēna Strode (19.08.1921 – 19.09.2013)

.Irēna Strode vairāk nekā 50 darba gadus veltījusi baletam – kā baleta soliste, repetitore, pedagoģe, baletmeistare. Absolvējusi Nacionālās operas baleta skolu, 1939. gadā viņa pievienojās Latvijas Nacionālās operas baleta trupai. Otrais pasaules karš aizveda viņu uz Krieviju, kur Strode stažējās Maskavas Horeogrāfijas skolā un dejoja Latvijas mākslas ansamblī Ivanovā. No 1944. līdz 1957. gadam viņa bija Rīgas Operas un baleta teātra soliste. Savas lomas viņa veidoja kā mazus šedevrus: gan liriskās kā Laimu un Esmeraldu, gan emocionāli ekspresīvās kā Pusmāsu „Pelnrušķītē”, Varvaru „Doktorā Aikāsāp”, Feklušu „Sārtajā ziediņā” un daudzas citas.

Kopš 1948. gada Irēna Strode strādāja arī kā baleta trupas repetitore, pievērsās baletmeistares darbam. Tapa viņas pirmais baleta iestudējums – Barisona „Ziedu vija” (1965), tai sekoja J. Ķepīša „Turaidas roze” (1966), J. Vlasova „Asele” (1969), A. Adāna, R. Drigo „Korsārs” (1971) un B. Asafjeva „Bahčisarajas strūklaka” (1972) un citi, kā arī dejas operu izrādēs.

Daudzus gadus Irēna Strode strādāja par pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Viņas audzēkņu vidū ir tādas izcilas balerīnas kā Velta Vilciņa, Larisa Tuisova, Inese Dumpe, Gunta Bāliņa, Zane Lieldidža, Tatjana Repina. Daudzas dejas Irēna Strode iestudēja kā Tautas deju ansambļa „Sakta” baletmeistare. Viņas veidotā horeogrāfija „Stūru stūriem tēvu zeme” kļuvusi par Vispārējo Deju svētku klasiku.

Par Irēnas Strodes darbiem priecājušies ne vien pašmāju, bet arī ārzemju skatītāji. 2008. gadā māksliniece saņēmusi valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa Atzinības krustu –  par mūža ieguldījumu Latvijas baleta mākslas attīstībā un popularizēšanā Latvijā un pasaulē. 2011. gadā Irēnai Strodei tika piešķirta Latvijas Gāzes balva nominācijā Leģendārs mūžs mākslā.

Atvadīšanās no Irēnas Strodes notiks otrdien, 24. septembrī, plkst. 14.00 Krematorijas Lielajā zālē.

Latvijas Nacionālā baleta atvadu vārdi Irēnai Strodei

Latviešu baleta vēstures lappuses grezno daudzu izcilu dejotāju, baletmeistaru un pedagogu vārdi. Laikmeta zīmētajās ainās katram no viņiem piemīt sava atpazīstamība. Irēnas Strodes vārds latviešu baleta mākslas vēsturē ir bijis īpašs. Viņas radošais ieguldījums ir bijis visās baleta mākslas jomās – latviešu oriģinālhoreogrāfiju veidošanā, jauno baleta mākslinieku audzināšanā, klasiskā baleta vērtību saglabāšanā un latviešu tautas dejas kultūrā. Irēna Strode vairāk nekā 50 gadus bija veltījusi baleta mākslai – kā baleta soliste, pedagoģe, baletmeistare. Baletmeistares klasisko baletu inscenējumi izcēlās ar izsmalcinātu stila izjūtu un gaumi gan variācijās, gan duetos, kā arī kordebaleta dejās. Īpaši nozīmīgs un patstāvīgs darbs bija viņas 1965. gadā iestudētā P. Barisona „Ziedu vija”- plaši izvērsts viencēliena balets ar virkni spožu numuru. Leģenda, eps – mūžīgā viela, pie kuras laiku pa laikam atgriežas mākslinieki, izraugoties tēmas savai jaunradei bija likta par pamatu iestudējot J.Ķepīša baletu „Turaidas roze” ( 1966). Skaudra un smeldzīga bija baletmeistares veidotā oriģinālhoreogrāfija S.Vlasova baletam „Asele”(1969) 60. un 70. gadus var uzskatīt par Iŗēnas Strodes radošās izaugsmes un pilnveides laiku. Tiek atjaunota un pilnveidota virkne klasisko baletu iestudējumu un radītas jaunas oriģinālhoreogrāfijas. Starp nozīmīgākajām jāmin L.Delība „Kopēlija”(1966),J.Mediņa „Mīlas uzvara”( 1970), Ā.Š. Adāna „Korsārs” ( 1971), B.Asafjeva „Bahčisarajas strūklaka”( 1972), S.Vasiļenko „Mirandolīna” ( 1974) u.c.

Kopš 1948. gada Irēna Strode strādājot kā baleta soliste sāka pievērsties pedagoģiskajam darbam, gan kā trupas pedagoģe – repetitore, gan kā baletskolas vecāko klašu pasniedzēja. Plies, battements tendus, grands battements jetes, veiklāk, precīzāk, izteiksmīgāk – skanēja skolotājas aizrādījumi vadot stundas RHV un LNO baleta klasē. Savās audzēknēs viņa centās atraisīt to individuālās dotības un attīstīt viņu patstāvību. Viņa uzskatīja, ka „ jaunajiem  dejotājiem nav svarīgi  tikt pie sarežģītas un lielas lomas, bet ir svarīgi 20 gadus godam noturēties, pilnveidojot un slīpējot meistarību, bagātinot personību… Jaunie baleta mākslinieki, kas atnāk uz teātri pēc skolas beigšanas ir kā baltas, neaprakstītas lapas. Cik dziļu saturu un skaistumu tajā tiks ierakstīts, lielā mērā atkarīgs no katra paša mērķtiecīga darba”. Starp viņas audzēknēm, kuras pārmantojušas Irēnas Strodes pedagoģiskos „noslēpumus” ir minamas Velta Vilciņa, Ināra Gintere, Larisa Tuisova, Gunta Bāliņa, Inese Dumpe, Zane Lieldidža- Kolbina, Regīna Kaupuža, Dace Lapiņa u.c. Šodien mēs sakām pēdējās ardievas un paldies savai skolotājai zinot, ka Irēnas Strodes pedagogiskais mūžs turpinās viņas audzēknēs!

Baletmeistares un pedagoģes Irēnas Strodes skatuviskais un pedagoģiskais darbs novērtēts saņemot LPSR nopelniem bagātās skatuves mākslinieces titulu (1959), LPSR Tautas skatuves mākslinieces titulu. (1982). Valsts Kultūrkapitāla mūža stipendiju (1999), Triju Zvaigžņu ordeni (2008) un Latvijas Gāzes balvu „Leģendārs mūžs mākslā”(2011).