Aizvadītās nedēļas nogalē (no 16. līdz 18.oktobrim) Latvijas Nacionālās operas vadība piedalījās Eiropas operu organizācijas OPERA EUROPA rudens konferencē Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, kuras opera šogad atzīmē 125 gadu jubileju. Konferences tēmas – repertuāra un projektu operteātris, tradicionālais un modernais operā, kā operai atrast ceļu pie iPod paaudzes u.c.

Galveno – ievada – referātu lasīja ilggadējais Vīnes Valsts operas direktors Joans Holenders (Ioan Holländer). Viņa lasījuma pamattēzes: pasaulē eksistē trīs operas teātru darbības modeļi – projektu (stagione) operas, kad veido iestudējumu, pieaicina solistus esošā budžeta ietvaros, nospēlē izrāžu bloku un slēdz projektu (piem., operas Lionā, Amsterdamā, Parīzē), repertuāra teātri (piem., Vīnes Valsts opera) un jauktā modeļa operas (semistagione), kuru darbības pamatā ir repertuāra teātra modelis, bet tajā iekļaujas arī atsevišķi projekti. Tieši kā šāda teātra tipa veiksmīgāko piemēru J.Holenders atzīmēja Latvijas Nacionālo operu. Par pēdējo divu darbības modeļu labākajām īpašībām J.Holenders atzīmēja augsto ansambļa kultūru, īpašo mājas sajūtu, kā arī jauno dziedātāju izaugsmes iespējas, pieminot Rīgā izaugušos – Egilu Siliņu, Ingu Kalnu, Maiju Kovaļevsku, Kristīni Opolais un Aleksandru Antoņenko.

„Konferencē, protams, tika runāts arī par krīzi, kas skārušas visu operteātru finansējumu. Visi teātri dzīvo taupības režīmā. Piemēram, Ungārija, kura, kā zināms, ir diezgan līdzīgā ekonomiskā situācijā ar Latviju, Budapeštas operai valsts finansējumu samazinājusi no 14 mlj. latu līdz 10 mlj.latu. Salīdzinājumam – mūsu Operai finansējums pēdējā gada laikā sarucis no 5,7 mlj latu līdz 4,3 mlj.latu, un mūsu rīcībā esošās prognozes liecina, ka nākamgad valsts dotācija vēl tiks būtiski samazināta. Eiropas operas teātros aizvien aktīvāk iezīmējas tendence veidot kopražojumus, par sadarbību vienojoties trim līdz piecām kompānijām, kaut gan daudzi konferences dalībnieki atzīmēja, ka kopražojumi padara Eiropas operu ainu unificētu, tādu, kurai būtiski trūkst daudzveidības,” atzīmē LNO direktors Andrejs Žagars.

OPERA EUROPA ir Briselē bāzēta bezpeļņas kultūras organizācija, kas apvieno Eiropas operteātrus ar mērķi stiprināt operteātrus visā Eiropā, nodrošinot iespēju sniegt savstarpēju atbalstu un veikt kopīgu darbību. Organizācijas darbība ir vērsta uz līdzekļu piesaisti, auditorijas paplašināšanu, veiksmīgāko un jaunāko radošo iniciatīvu apzināšanu un popularizēšanu, pieredzes apmaiņu cilvēkresursu administrēšanā un jaunu tehnoloģiju izmantošanu operas izrāžu sagatavošanā, prezentēšanā un popularizēšanā. Praktiskais ieguvums ir kopražojumu iespējas un sadarbība visās jomās.

Šobrīd OPERA EUROPA biedru skaitā ir ap 50 nozīmīgāko Eiropas opernamu, taču organizācijas efektīvā un mērķtiecīgā darbība panākusi to, ka biedru skaitam ir tendence nemitīgi pieaugt. LNO ir OPERA EUROPA biedrs kopš 1999.gada, viens no organizācijas dibinātājteātriem un pirmais Austrumeiropas valstu operteātris-biedrs tajā. OPERA EUROPA biedru tikšanās parasti notiek slavenākajos Eiropas opernamos Anglijā, Itālijā, Spānijā, Skandināvijā u.c. Sakarā ar Latvijas iestāšanos ES organizācijai radās interese rīkot konferenci kādā no jaunajām “paplašinātās” ES valstīm, un 2005.gadā konference notika Rīgā.