Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas studentu iespaidi pēc baleta izrādes 4 pasaules. 4 stihijas ģenerālmēģinājuma noskatīšanās.

Olga Dolina:

"Nav viegli aprakstīt šo saviļņojuma un nepacietības sajūtu, kas pārņem baleta izrādes 4 Pasaules. 4 Stihijas gaidās. Baleta mākslas un LNO izrāžu uzticamiem piekritējiem beidzot tiek piedāvāta iespēja ieraudzīt laikmetīgo baleta uzvedumu uz lielās skatuves, bet jo vairāk: šāda veida uzveduma uzbūve- četri baleta viencēlieni, atšķirīgi gan pēc satura gan pēc stila, palīdz ieinteresēt jaunākās paaudzes skatītāju.

Artura Maskata TANGO ir lakonisks, minimālistisks un nosvērts pēc vizuālās formas, taču iekšēji saviļņojošs un kaislīgs. Dejotāju tērpu kontrasti, skatuves izkārtojuma gandrīz vai matemātiska precizitāte ārkārtīgi veiksmīgi mijiedarbojas ar maģisko tango mūziku, kura tāpat kā horeogrāfija, laika gaitā nemitīgi pārdzīvo ļoti spēcīgus kāpinājuma brīžus. Horeogrāfs Kšištofs Pastors šajā dejā savienoja klasisko baletu ar laikmetīgā tango soļiem, un tas, protams, nav jaunievedums, bet savienojumā ar mūziku, gaismām un dejotāju ekspresivitāti, tas rezultātā liek skatītājam pārdzīvot  spilgtu iespaidu virkni.

Nekas nevar būt klasiskāks par Čezare Punji PAS DE QUATRE: dzirksteļojošam tango seko viegla un maiga, „tīra” baleta deja. Veidojot ar iepriekšējo viencēlienu spēcīgu kontrastu, šī deja iegūst savu vērtību par spīti pārāk tradicionālai horeogrāfijai un vienveidīgai mūzikai. Atsaucoties uz izrādes nosaukumu, kurā figurē pasaules dabas stihiju tematika, šī deja simbolizē gaisu. Diemžēl gaisīguma sajūta, kas iezīmējas pašā sākuma ātri pazūd, neskatoties uz dejotāju centieniem...

MARIJAS SAPNIS neatstāj vienaldzīgu nevienu un visu laiku tur skatītāja uzmanību. Šim viencēlienam ir raksturīga pārsteidzoša izpildījuma ziņā, un tehniski oriģināla horeogrāfija; darbs ar rekvizītu, dejotāju savstarpējā mijiedarbība, kā arī zināmā teatralitāte un loģisks sižeta izklāsts. Dejotāja ar izcilu meistarību projicē smalkas Žila Pero horeogrāfijas līnijas un Kamila Sensānsa aizkustinošas mūzikas idejas. Savukārt tas, kas notiek dejas vidū ir aizraujošs un tehniski sarežģīts, tas liek smieties un ar nepacietību gaidīt atrisinājumu, brīnīties par horeogrāfa izdomu un izpildītāju virtuozitāti.

ERDA ir notikums. ERDA ir jāredz. Latvijā pirmo reizi uzvesto latviešu komponista Pētera Vaska un ungāru horeogrāfa Jurija Vamoša kopdarbu nedrīkst laist garām, jo šī viencēlienā notiekošais sniedz neaprakstāmi stipras emocijas, iedarbojas uz visiem skatītāja jutekļiem. Tajā ir kaut kas varens, ēpisks, mitoloģiski reibinošs un pat velnišķīgs. Vērienīgas kordebaleta ainas, interesanti atradumu individuālajās partijās; pārsteidzošas dekorācijas- gaismēnu, kontrastu saspēles ziņā; un, protams, mūzika: tik ļoti stipra, emocionāla, asa un sarežģīta- visu šo elementu saspēle liek piedzīvot ilgi gaidāmo katarsi. Uz LNO klasiskā repertuāra fona šis viencēliens ir īsts dārgums!"

Anete Jansone:

"Pirmā daļa bija kontrastu pilna, no tango uz kaut ko maigāku un tad uz komiskāku. Nedaudz pietrūka vienojoša elementa, bet to atsvēra deja un mūzika. Otrajā daļā lielu iespaidu atstāja galvenās lomas dejotājas Viktorijas Jansones spējas -  atbilstība lomai, dejotprasme un aktierspēle. Kopumā var teikt, ka otrā daļa bija ļoti iespaidīga, ar gaismu risinājumiem, horeogrāfiju un scenogrāfiju. Protams, arī jāpiemin Vaska mūzika, kas pati par sevi bija liels baudījums."