No 15. februāra ātrijā starp Latvijas Nacionālās operas vēsturisko ēku un jauno piebūvi skatāma ievērojamā latviešu gleznotāja Kaspara Zariņa izstāde Laika sajūta, kas eksponēta sadarbībā ar galeriju Daugava.

Jaunā ekspozīcija tapusi pēc Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāja Egila Siliņa iniciatīvas, turpinot un attīstot mūsdienu glezniecības integrāciju Operas ēkā. Aizvadītajā sezonā LNO Lielajā zālē tika izstādīts Andra Eglīša lielformāta darbs, kas iemontēts dzelzs priekškarā un skatītājiem redzams pirms izrādēm.

Kaspara Zariņa Laika sajūta būs skatāma līdz šīs sezonas beigām 21. jūnijā. Nākamajā sezonā ātrijā būs skatāma cita ekspozīcija. 

---

Izstādītie darbi:

Kāds ar mutes harmonijām. Audums, eļļa, 90 x 70. 2023.

Jums tur, lūdzu. Audums, eļļa, 120 x 100. 2024.

Kliedziens. Audums, eļļa, 100 x 100. 2022.

Brīnumaina sajūta. Audums, eļļa, 100 x 80. 2022.

Pazīstama smarža. Audums, eļļa, 80 x 90. 2022.

Tā notiek. Audums, eļļa, 120 x 90. 2021.

Vai tu jau atvēries. Audums, eļļa, 90 x 100. 2023.

Iespējams Pēdējās vakariņas. Audums, eļļa, 280 x 150. 2024.

---

Šīs izstādes darbi ir tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Visās gleznās ir izmantota figūra, kas mani interesējusi vienmēr, jau no pirmajiem daiļrades gadiem (ap 1989. gadu).

Cilvēka tēlā es meklēju filozofisko aspektu, konkrēta mirkļa sajūtu, kas bieži ir nolasāma arī darba nosaukumā. Es negleznoju konkrētu cilvēku. Šie tēli rodas manā iztēlē, bet skatītājam kāds no tiem var šķist pazīstams vai kaut kur redzēts.

Ļoti svarīga man ir krāsa. Tā ir galvenā spēlētāja, ar kuras palīdzību radu noskaņu, nospriegoju darba nervu. Gleznai ir jārunā ar skatītāju tiešā veidā, bez vidutāja. Manā izpratnē katrs mans darbs ir atsevišķs stāsts.

Lielākais šīs izstādes darbs ir Iespējams pēdējās vakariņas – mana pēdējā versija par Svēto Pēdējo vakariņu tēmu. Šis notikums no pagātnes mani saista un intriģē, jo sarunas rit par lielām un svarīgām lietām. Tiek apzinātas lielās patiesības un atrastas patiesās vērtības. Cilvēks un viņa vājības, uzticība, nodevība, ticība un izmisums ir šī vakara sastāvdaļa. Tas ir kā šodien, kad pasaulē valda apjukums un vērtību sajukums. Kas ir kas un kas ir ko vērts? Kur ir patiesība un kur – meli? Manuprāt, šie jautājumi joprojām nav atbildēti.

Glezniecība blakus citām mākslām, manuprāt, ir tā aktīvā viela, kas cilvēku aizved nezināmajā pasaulē, liek domāt un saprast lietu būtību. Tā palīdz mums kļūt garīgi pilnvērtīgākiem un dvēseliski uzlādētākiem.

Katra mana glezna ir eksperiments. Es balstos intuīcijā. Man patīk pašam radīt un salikt lietas kopā arī tad, ja šķiet, ka tās nav savienojamas. Tas ir ceļš pie dvēseles skaidrības. Ticība savai iekšējai balsij ir mākslinieka svarīgākais instruments.

Kaspars Zariņš

---

Kaspara Zariņa mājaslapa: https://kasparszarins.com/