Viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas baletdejotājiem Haralds Ritenbergs 27. martā saņems Helēnas-Tangijevas balvu, ko, atzīmējot Straptautisko teātra dienu, tradicionāli pasniedz Latvijas Teātra darbinieku savienība.

Haralds Ritenbergs dejoja Latvijas Nacionālā baleta trupā no 1951. līdz 1976. gadam. Viņš kļuva par pēckara paaudžu romantiskā baleta skaistuma un apgarotības etalonu, it īpaši kopā ar teātra absolūto baleta prīmu un leģendu Veltu Vilciņu. Šo gadu laikā nodejotas vairāk nekā četrdesmit izcilas lomas, no kurām slavenākās - Zigfrīds „Gulbju ezerā”, princis Alberts „Žizelē”, titulloma baletā „Šakuntala”, Girejs „Bahčisarajas strūklakā”, Pērs Gints, Fēbs „Parīzes Dievmātes katedrālē”, Francis „Pie Zilās Donavas”,  Romeo „Romeo un Džuljetā”.

Haralda Ritenberga mākslinieciskos dotumus aktīvi izmantoja arī latviešu mākslas kino – te jāmin viņa atveidotās galvenās lomas kinofilmās „Šķēps un roze”, „Nauris”, „Vella kalpi” un „Vella kalpi vella dzirnavās”, kuras izpelnījās milzīgu skatītāju atsaucību un mīlestību.

Līdztekus šai piepildītajai mākslinieka karjerai Haralds Ritenbergs attīstīja savu pedagoģisko darbību Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, 1982. gadā kļuva par RHV direktoru, pēc tam skolas māksliniecisko vadītāju. Viņa vadībā ir izauguši daudzi Latvijas Nacionālā baleta solisti un trupas dejotāji, tādējādi nodrošinot mākslinieka darba un ideālu pārmantojamību tālākajās paaudzēs.

„Latvijas baleta premjeru vidū Haraldam Ritenbergam ir īpaša vieta. Šķita, ka viņš iekaro pasauli viegli, bezrūpīgi, bezbēdīgi, un vairākas skatītāju paaudzes iemīlējās viņa atveidotajos tēlos – gan uz baleta skatuves, gan kino. Sevišķi populārs viņš bija jauniešu vidū, jo viņa varoņi valdzināja ar sirsnīgu lirismu, maksimālismu cīņā pret netaisnību, dedzību, aizstāvot savu mīlestību. Tēlos viņš varēja atļauties būt viņš pats, iemiesojot daudzu cilvēku sapņus un ideālus par vīrišķību, romantisku mīlestību, drosmi un noslēpumu. Sava laika – 20. gs. 50.-60. gadu publikas elks, baleta vēsturē Haralds Ritenbergs ienāca kā leģenda,” Haraldu Ritenbergu raksturojusi baleta zinātniece Ija Bite.

Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. – Aivars Leimanis, 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa, 2011. gadā – Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs, 2012. gadā - baletdejotājs, pedagogs-repetitors un horeogrāfs Vladimirs Cukānovs, 2013. gadā – baletdejotājs un repetitors Modris Cers.

Latvijas Teātra darbinieku savienība jau tradicionālo, atzīmējot Starptautisko Teātra dienu, pasniedz balvas Teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem.

Šogad Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktriseLāsma Kugrēna.Harija Liepiņa balva nonāks Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktiera Leonīda Lencarokās, bet Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu saņems Latvijas Nacionālās operas baleta mākslinieks un pedagogsHaralds Ritenbergs. Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 27. martā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.Laureāti tiks apbalvoti ar naudas balvām un 2013.gadā tika iedibināta tradīcija – pasniegt laureātiem īpašus, mākslinieka Māra Šustiņa darinātas goda zīmes - ordeņus.

Pasākumu vadīs LTDS priekšsēdētāja, Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa un Kultūras Akadēmijas rektors, profesors Jānis Siliņš.

Balvas laureātiem pasniegs iepriekšējo gadu balvu ieguvēji: Guna Zariņa, Gundars Āboliņš un Modris Cers, kā arī Valsts A/S Latvijas Dzelzceļš pārstāvji.