Ceturtdien, 28. martā, notika Latvijas Teātra darbinieku savienības organizētā tradicionālā Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā kā ik gadu tika pasniegtas balvas teātra māksliniekiem par izciliem sasniegumiem. Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu šogad ieguvis Latvijas Nacionālā baleta galvenais baletmeistars-repetitors Modris Cers.

Savulaik pats būdams izcils baleta solists, Cers savus varoņus veidojis vīrišķīgus, uzticamus un patiesus. Bet nu jau daudzus gadus dzīvē un mākslā rūdīto talantu viņš iegulda jaunākajos kolēģos.

„Modris Cers ir viens no ilggadējiem baleta pedagogiem - repetitoriem, kas savu skatuvisko pieredzi un profesionālās zināšanas jau turpat 50 gadus dāsni sniedz topošajiem un esošajiem baleta māksliniekiem. Viņa vadībā savu māksliniecisko karjeru veidojuši daudzi šodien atzīti baleta mākslinieki, starp kuriem būtu minami Inese Dumpe, Andrejs Rumjancevs, Elza Leimane - Martinova, Raimonds Martinovs, Aleksejs Avečkins, Baiba Kokina un citi. Saņemot Helēnas Tangijevas - Birznieces balvu, Modrim gribas novēlēt arī turpmāk nezaudēt darba sparu un radošumu šai skaistajā un gaistošajā dejas mākslā,” uzsver viņa kolēģe, LNO baleta pedagoģe-repetitore Gunta Bāliņa.

Helēnas Tangijevas-Birzniecas balva pirmoreiz pasniegta 1996. gadā Litai Beiris. To saņēmuši arī Ausma Dragone, Inese Dumpe (2006.g.), 2008.g. – Aivars Leimanis, 2010. gadā – Sarmīte Jakse-Graudiņa, 2011. gadā – Zita Errs un Genādijs Gorbaņovs, bet 2012. gadā - baletdejotājs, pedagogs-repetitors un horeogrāfs Vladimirs Cukānovs.

Balvu kandidātus iesniedz Latvijas profesionālie teātri, bet balvu laureātus nosaka biedrības Latvijas Teātra darbinieku savienības valde aizklātā balsojumā.

Modris Cers beidzis Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, mācījies pie T. Vītiņas, Artura Ēķa, V. Bļinova, I. Koškina. Beidzis Maskavas Valsts teātra mākslas institūta pedagodu repetitoru kvalifikācijas celšanas kursus (1987), mācījies pie A. Meserera un M. Semjonovas. LNO baleta solists (1963-1986), repetitors no 1977. gada, LNO baleta trupas vadītājs (1990-1992), RHV pasniedzējs (1973-1987).

Modra Cera nodejoto lomu spektrs bija ļoti plašs, sākot no demī klasikas, klasikas līdz oriģinālhoreogrāfijām. Ievērojamākās lomas: Viktors Heils „Turaidas roze” (1966), Pas-de-deux „Žizele”(1967), Zilais putns „Apburtā princese” (1967), Princis „Riekstkodis” (1968), Andris „Negaiss pavasarī” (1968), kapteinis un ierošu nesējs „Inku zelts”(1969), Huligāns „Jaunkundze un Huligāns”, Pāns „Pāns un Sīringa” (1968), Pjērs Grenguārs „Parīzes Dievmātes katedrāle” (1970), Hosē „Karmena” (1971), Bazils „Dons Kihots”, Nuralī „Bahčisarajas strūklaka” (1972), Antonijs „Antonijs un Kleopatra” (1973), Fabricio „Mirandolīna” (1974), Pas d’esclave, Vergs „Korsārs” (1974), Kapitoni „Doktors Aikāsāp” (1977), pas de trois „Gulbju ezers”(1977), Alēns „Veltīgā uzmanība”(1978), Tibalds „Romeo un Džuljeta” (1982).

Kā pedagogs un repetitors strādājis ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniecisko vadītāju Aivaru Leimani, Latvijas Nacionālā baleta menedžeri Elitu Bukovsku, Aleksandru Rumjancevu, Andreju Rumjancevu, Inesi Dumpi, Zitu Ersu, baleta asociācijas vadītāju Litu Beiris, Genādiju Gorbaņovu, Marianu Butkēviču, Zani Lieldidžu, Viesturu Jansonu, Tatjanu Repinu, Guntu Bāliņu, Helēnu Diņņikovu, Tatjanu Fedoņenko, Aelitu Himelreihu, Artūru Bluku, Jūliju Gurviču, Alekseju Avečkinu, Sergeju Neikšinu, Viktoriju Jansoni, Margaritu Demjanoku, Elzu Leimani, Raimondu Martinovu, Ritu Lukašēviču, Ringoldu Žigi, Viktoru Seiko, Sabīni Guravsku, Baibu Kokinu, Arturu Sokolovu, Juku Mijaki, Zigmāru Kirilko, Jolantu Lubēju, Alisi Prudāni un daudziem citiem baleta māksliniekiem.

Par nopelniem baleta mākslas attīstībā Modrim Ceram ir piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukums (1976), Triju zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme (2003) un Latvijas Gāzes balva par mūža ieguldījumu baleta mākslā (2010).