Laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung" 11. martā veltījis slavinošus vārdus Egilam Siliņam, kurš Bastīlijas operā otrajā "Zigfrīda" pirmizrādē Ceļinieka Votāna lomā aizvietoja pēkšņi saslimušo solistu.

Jūsu uzmanībai piedāvājam ieskatu rakstā: 

"Tas ir katra opernama murgs – jau uz otro jauna uzveduma izrādi titulvaronis un vēl vienas nozīmīgākās lomas dziedātājs paziņo par savu slimību. Turklāt tik pēkšņi, ka laimīgā kārtā atrasto aizvietotāju vairs nav iespējams iepazīstināt ar režiju. Intendantam atliek izšķiršanās starp mēri un holēru. Sūtīt vairāk nekā divus tūkstošus neapmierinātu cilvēku mājup? Vai piedāvāt apmeklētājiem risinājumu, kas vismaz darbības ziņā retos gadījumos var piedāvāt pilnvērtīgu imitāciju? Proti, muzikālie glābēji dzied pie nošu pults blakus skatuvei, kamēr spēlē divi citi.

Tāda nelaime piemeklēja Parīzes Bastīlijas operu jaunajā „Zigfrīda” uzvedumā, kad gan titultenoru Torstenu Kerlu, gan Votana lomai izraudzīto Juhu Ūsitalo no ierindas izsita balsenes vīruss. Citos apstākļos šāda uzveduma recenzija droši vien nebūtu iespējama, taču abi aizvietotāji mirkļa labvēlību izmantoja tik veiksmīgi, ka ir izdarāms izņēmums.

Tieši Egils Siliņš, kas starplaikā starp „Klīstošo holandieti” Rīgā un Amforta lomu jaunajā „Parsifālā” Barselonā bija atsteidzies pie Sēnas, ar savas balss klātbūtni ātri lika aizmirst kļūmīgo situāciju. Siliņš dzied inteliģentu, vīrišķīgi valdonīgu Votanu, kas ir ne tik daudz pašaizliedzīgs pasaules klaidonis kā joprojām kaujiniecisks un līdz pēdējam apņēmīgs leļļu vadītājs (striķu raustītājs). Ne tikai pirmajā ainā, bet vēl jo vairāk trešajā cēlienā viņš sniedz visos reģistros noapaļotu, niansētu atveidojumu, kas Qui Lin Zhangs letarģiskajai Erdai (Urmutter) liek izklausīties vēl bezkrāsainākai.

Arī no sadursmes ar nebūt ne iztapīgo mazdēlu Zigfrīdu šis dievu tēvs iziet kā uzvarētājs par spīti šķēpa zaudējumam. Jo Siliņš skatuviskās dimensijas zaudējumu – viņa vietā darbojas režisora asistents – pārvērš priekšrocībā: ar notīm acu priekšā un tomēr suverēni pāri visam stāvošs, viņš savas lomas portretējumu veido pilnīgi no teksta, turklāt dara to ar tādu dinamiku un artikulāciju, kas tik tiešām ir iespējama vien šādos īpašos apstākļos."