Latvijas Nacionālā opera 18.septembrī jauno sezonu atklās ar Džupezes Verdi operas „Rigoleto” jauniestudējumu. To veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Normunds Vaicis, režisore Margo Zālīte, scenogrāfe Aīda-Leonora Gvardija, kostīmu māksliniece Liene Dobrāja, dramaturģe Johanna Mangolda, gaismu mākslinieks Stefans Boligers, video māksliniece Ineta Sipunova un horeogrāfe Dace Kravale. Jauniestudējums ir tapis ar “Latvijas Mobilā Telefona” (LMT) atbalstu. 

Titullomā iejutīsies Samsons Izjumovs, kurš Rigoleto Latvijas Nacionālajā operā dziedājis jau 1987.gada uzvedumā, bet debija šajā lomā būs baritonam Armandam Siliņam. Džildas tēlā dzirdēsim trīs brīnišķīgus soprānus – vienu no Eiropas vadošajiem koloratūrsoprāniem Olgu Pudovu, kuras balsi Latvijas Nacionālajā operā dzirdējām  Lučijas lomā izrādē „Lucia di Lammermoor”. Šajā lomā debitēs arī LNO skatītāju iemīļotā Inga Šļubovska un jaunā dziedātāja Jūlija Vasiļjeva.  Hercoga lomā uz skatuves būs šarmantais albāņu tenors Rame Lahajs, kā arī pirmo reizi šo lomu dziedās mūsu pašu spožais tenors Raimonds Bramanis.

Šajā gadā Latvijas Nacionālā opera aizsāk tradīciju – katru rudeni jauno sezonu atklāt ar īpašu jauniestudējumu. Šoreiz tas būs Džuzepes Verdi operas „Rigoleto” jauniestudējums, kuru radīs jauni, talantīgi latviešu un viesmākslinieki.

Džuzepes Verdi „Rigoleto” ir viena no pasaulē atzītākajām operām jau kopš iestudējuma grandiozajiem panākumiem 1851. gadā Venēcijā. Tas ir mīlestības, intrigu un kaislību caurvīts stāsts par galma ākstu Rigoleto un viņa skaisto meitu Džildu. Iepriekšējo reizi Latvijas Nacionālajā operā "Rigoleto" režisora Gunta Gailīša vadībā iestudēts 1987.gadā. Pēc 27 gadu pārtraukuma šī opera atkal tiks uzvesta uz LNO skatuves, un šoreiz skatītājiem piedāvāsim jaunu māksliniecisko risinājumu.

Izrāde LNO skātītājiem būs pirmā iepazīšanās ar operas režisori Margo Zālīti, kas absolvējusi Hansa Eislera Mūzikas augstskolas maģistrantūru Berlīnē un bijusi slavenā spāņu režisora Kaliksto Bjeito asistente.  Starp viņas iestudējumiem 2013. gadā – Vāgnera Valkīra Berlīnē (Akademie der Künste), Adamsa Svētā vēja dziedājumi Rīgā un pētījuma projekta Starp hermeneitiku un performativitāti ietvaros tapušais Mocarta Così fan tutte inscenējums Berlīnē (Vācu operā). 2014. gadā lielus panākumus guva viņas veidotais Dariuša Pšibilska Loveaffairs inscenējums Berlīnes Vācu operā.

Margo Zālīte par drāmas emocionālo kodolu uzskata Rigoleto dubultdzīvi un iekšējo sašķeltību. Kāda ir sajūta, ja nepārtraukti nākas kaut ko slēpt? Ja nevar uzticēties pat meitai? Tāpēc iestudējuma komandas acīs Rigoleto dzīvo kā cietumā. Šis emocionālais ieslodzījums iestudējumā tiek atspoguļots kā maska, ko Rigoleto valkā sabiedrībā. Rigoleto dzīvo ilūzijā, ka nespēj darīt neko citu kā vien smieties, un tas ir pašapmāns. Vai viņam bija izvēle...? Citiem vārdiem sakot, Rigoleto pats sevi iesloga smieklu cietumā, jo citādi nespēj. Viņš ir tāds, kāds ir – nebūt ne idealizēts, cēls, klasiskais varonis, kurš savu būtību un rīcību realizē un reflektē, pateicoties gara spēkam.

Bet kāda ir Rigoleto meitas loma šajā traģēdijā? Režisore Margo Zālīte skaidro: „Es Džildu vispārīgā nozīmē uztveru kā Latviju. Tādu, kādu to šajā brīdī redzu pasaules vēstures kontekstā. Džilda uzdod jautājumus sev un pasaulei, ar kuru pirmo reizi sastopas kā augoša un neatkarīga būtne. Vai cilvēks drīkst rīkoties pēc sava prāta? Kāda ir viņa dvēseles kārtība un kāda ir kārtība varas struktūrās, kurās esi dzimis? Un visbeidzot – vai no šīs pasaules un tās kārtības drīkst arī atteikties? Manās acīs Džilda noslēgumā nemirst. Viņa tāpat kā Latvija izdzīvo milzīgu apziņas attīstību.”

“Māksla un spilgti kultūras notikumi ir virzītājspēks, kas cilvēkam palīdz ikdienišķajā saskatīt un novērtēt dižo un dievišķo, ieraudzīt lielo pasaules gleznu. Mūzika un skaņu pasaule ir cilvēka dziļāko domu un dvēseles skaistākā izpausme, kas rosina domāt un darīt labu.  Tāpēc jaunajā sezonā “Latvijas Mobilais Telefons” skatītājiem dāvā iespēju baudīt vienuno pasaulē atzītākajām operām „Rigoleto” - izrādi, kas gandrīz pēc trešdaļas gadsimta atriezusies uz Latvijas Nacionālās operas skatuves,” uzsver jauniestudējuma atbalstītāja Latvijas Mobilais Telefons prezidents Juris Binde.

Jauniestudējumu atbalsta

 

Biļetes uz izrādi var iegādāties Latvijas Nacionālās operas un „Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā: http://www.bilesuparadize.lv/events/perf/7762