Lielas emocijas, smeķīgi iepakotas

Džuzepes Verdi “Trubadūrs” mirdz Klāgenfurtes teātrī
Klāgenfurte - Džuzepes Verdi “Trubadūrs”, pirmo reizi uzvests 1853.gadā Romā, noteikti pieskaitāms pie tiem darbiem Operas literatūrā, kuros joprojām rodamas apslēptas vērtības. Neskaitāmās versijās darbs ticis vienmēr par jaunu izsvērts un interpretēts.
Muzikālais izpildījums saucams vienkārši  par sensacionālu, dziedātāju ansamblis aizkustina ar lielu izlīdzinātību)un augstu balss noturību. Frančesko Landolfi (Grāfs Luna) ļauj savam spēcīgajam baritonam zaigot pilnā dinamiskā diapazonā. Gastons Rivero (Trubadūrs) savam augšās pārliecinošajam tenoram vien pa retam piešķir tiešām metāliskas pieskaņas.
Un Bernadeta Vīdemane (Čigāniete) toni izvēlas ar milzīgu sparu un pamatīgumu. Visbeidzot, Dināra Alijea (Leonora) ar pārsteidzošu balss klātbūtni spīd arī vissmagākajas darba pasāžās. Turklāt ārkārtīgi drošu atbalstu sniedz Karintijas simfoniskais orķestris, kas darbojas augstākajā koncentrētības pakāpē diriģenta Pētera Maršika suverēnā vadībā.

Labi izstāstīts stāsts
Par režiju: Andrejs Žagars savā inscenējumā atsacījies no spektakulāriem trikiem. Tā rezultātā norises attīstās tīkamā pašsaprotamībā. Šeit tātad vienkārši tiek labi izstāstīts stāsts. Arī uzveduma optiskais aspekts piešķir pamatīgu pienesumu produkta kvalitātei.
Rafinēti neitrāla scenogrāfija (Reinis Suhanovs) rod ideālu papildinājumu Kristīnes Pasternakas pārlaicīgajos kostīmos. Rezultāts – vairāk nekā ievērojama versija ar spriedzi un dziļumu. Ne tikai Verdi faniem.

(Bernhards Baiers (Bernhard Bayer); DER STANDARD, 6./7.11.2010.)