25.oktobrī plkst.19.00 ar svinīgu koncertu Latvijas Nacionālā opera atzīmēs komponista Alfrēda KALNIŅA (23.08.1879.–23.12.1951.) 130. jubilejas atceri. Koncertā skanēs Alfrēda Kalniņa kamermūzika tenora Andra Ludviga, mecosoprānu Ievas Paršas un Irmas Pavāres, baritona Imanta Erdmaņa, basa Krišjāņa Norveļa, LNO orķestra un kora izpildījumā, kā arī instrumentālie skaņdarbi un fragmenti no operas „Baņuta” (solisti – Andžella Goba, Miervaldis Jenčs, Laura Grecka, Krišjānis Norvelis, Jānis Apeinis, Romāns Poļisadovs, Andris Lapiņš, Guntars Ruņģis, Kristīne Gailīte, Dana Bramane un Baiba Berķe). Koncerta diriģents Aleksandrs Viļumanis. Koncerta ievadā muzicēs leģendārā pianiste Vilma Cīrule. Ievadvārdus teiks muzikologs, A.Kalniņa daiļrades pētnieks Arnolds Klotiņš.

Alfrēds Bruno Jānis KALNIŅŠ ir izcils latviešu komponists, ērģelnieks, pedagogs, mūzikas kritiķis un diriģents, latviešu nacionālās operas pamatlicējs. Viņa mūzika ir ārēji atturīga, taču izjusta, piesātināta. Pats komponists rakstījis: "...cenšos tapt par latvju komponistu, kurš savās skaņās izteiktu latvju īpatnību un garu." Darbos paustā tematika – dabas attēlojums, mīlestības lirika, dziesmas par dzimteni. Alfrēda Kalniņa darbos vērojams smalkums, episks miers, un dažkārt rotaļīgums, dzirkstīgums, kam pamatā tautiskā gara izjūta. Komponista daiļrade ļoti daudzveidīga un plaša: mūzika skatuvei (operas "Baņuta", "Salinieki", balets "Staburags"), vokāli simfoniskie žanri (kantātes "Mūzikai", "Jūra"), instrumentālie žanri (simfoniskie skaņdarbi, simfoniskās uvertīras, skaņdarbi vijolei un čellam, ērģelēm, klavierēm), vokālā mūzika (solodziesmas, kora dziesmas, tautasdziesmu apdares solo un korim).

Savulaik Emīls Dārziņš par Alfrēdu Kalniņu rakstīja: „Alfrēdam Kalniņam, kurš līdz šim bija stāvējis no latviešiem vairāk nekā jebkurš cits jauns censonis, radās sirsnīga vēlēšanās palikt par īstu latvieti, strādāt priekš latviešiem, tapt par latvisku komponistu, atrast savu, īpatnēju, latvisku muzikālu izteiksmi.” Kārlis Skalbe par operu "Baņuta"  izdevumā "Ilustrēts Žurnāls" 1920.gadā rakstīja: "Viņai ir tīra dvēseles burvība. Viņa ir atturīgi vienkārša, sirsnīga un dziļa. Tā ir kā vecs mežs, kurā tu ieej, padodamies viņa aicinošām melodiskām šalkām, un piepeši redzi uzplaukstam savā priekšā kādu no tiem retiem nevainīgiem ziediem, kādus var uziet tikai meža dziļumā... Bez Kalniņa operas tīri muzikālā daiļuma mūs saista arī viņas stils. Tas ir atturīgi vienkāršs, sirsnīgs un neuzbāzīgs. Tāpēc šī mūzika ir tik pievilcīga."