Krievijas Akadēmiskajā jaunatnes teātrī ir 700 sēdvietu. Stundu pirms izrādes zāles administratores pie katras rindas parterī pielika papildkrēslus. Nenoliegšu – tas bija patīkami. Katrs, kurš strādā teātrī, zina – papildkrēsli zālē liecina par lielu publikas pieplūdumu. Skatītājos bija manāma gan Latvijā pazīstamā horeogrāfe Alla Sigalova, gan American Ballet Theater vadošais solists Deivids Hombergs, kuru nesen redzējām arī uz Rīgas operas skatuves projektā Dejas karaļi. Deivids Hombergs tuvākajās dienās Lielajā teātrī dejos baletā "Žizele".

Bet bija arī cits pārsteigums visiem, ieskaitot pašus maskaviešus. Publikā ieraudzījām pasaulslaveno mākslinieku Mihailu Šemjakinu. Jautājot "Zelta Maskas" organizatoriem, kas uzaicināja Šemjakinu, saņēmu negaidītu atbildi – viņš piezvanījis pats un lūdzis iespēju apmeklēt izrādi. Šemjakina sajūsma par izrādi bija tik liela, ka viņš devās līdzi mūsu baletam uz pēcizrādes tikšanos pie Latvijas Republikas vēstnieka. Personība neordināra! Pie albumiem ar Šemjakina slavenā "Riekstkoža" skicēm un bildēm tika mūsu vadošie solisti. Bet pārējiem viņš vairākkārt iztieca lielus komplimentus, piebilstot, ka ar "Smilšuvīru" Maskavā būšot tāpat kā ar viņu – publika rīko stāvovācijas, bet kritika izlīdzina ar asfalta rulli.

Ja pirmajā dienā bijām nedaudz norūpējušies par skatuvi, tad izrādījās, ka tieši šai izrādei skatuve ir ļoti pateicīga. "Smilšuvīrs" ir diezgan kamerīga izrāde – šeit, Maskavā, nebija orķestra bedres. Līdz ar to kontakts ar publiku izveidojās tuvāks, intīmāks. Dejotāji uzsvēra, ka jutuši publikas elpu. Savukārt aizskatuve – kā jau visos padomju laika teātros: piekrāmēta un šaura, bet vietējie – atsaucīgi un laipni.

Šodien jau būsim Rīgā. Bet rīt – izrādes un topošā jauniestudējuma "Apburtā princese" mēģinājumi. Starp citu, no Maskavas uz Rīgu ceļos arī "Apburtajai princesei" nepieciešamās gandrīz 50  parūkas.

"Smilšuvīrs" mājās būs skatāms 21.aprīlī un 3.jūnijā.