Jau Rīgā zinājām, ka „Smilšuvīru” Maskavā ļoti gaida. Bet, iebraucot Maskavā, pašu acīm redzējām tam taustāmus pierādījumus – tiltu reklāmas nepārprotami vēsta, ka Latvijas Pesočnij čelovek būs skatāms „Zelta Maskas” ietvaros. Andris Pudāns kā Natanaels uz visiem noraugās no daudzām afišām. „Zelta Maskas” rīkotāji apliecināja, ka šovakar mūsu izrādi skatīsies gandrīz visi Maskavas baleta kritiķi. Nu ko – esam gatavi pārsteigt un pārliecināt!

Starp citu, vēl viens novērojums – Latvijā daudz pieminētos Staļina portretus, kas it kā rotājot pilsētu 9.maija svētku gaidās, līdz šim brīdim neesam redzējuši, kaut gan Maskavas centrā pirmdienas pēcpusdienā pabijuši visi viesizrāžu dalībnieki.

Pirmdienas pēcpusdiena baleta māksliniekiem bija brīva no nodarbībām. Visi gāja apskatīt Maskavu – Kremli, Arbatu, daži devās grāmatveikalu un lielisko Krievijā ražoto konfekšu medībās. Nu jau ļoti skaisti izskatās Lielais teātris – caur milzīgajām celtniecības stalažām redzama atjaunotā fasāde. Darbs, cik var minēt, rit strauji. Arī mēs – LNO – plānojam divpusējās apmaiņu viesizrādes, kas varētu notikt tuvāko divu gadu laikā.

Toties tiem, kas atbildīgi par skatuves uzbūvi, gaismām un skaņām, pirmdiena bija spraiga darba pilna. Jaunatnes teātra skatuve ir nedaudz šaurāka par Rīgas skatuvi. Lielākais pārsteigums mūs gaidīja pievakarē, kad tika atvests izrādei nepieciešamais flīģelis – neticami mazs, vismaz gadus piecus nespēlēts. Pēc izrāžu vadītājas Ievas uzstājīgās prasības tikām pie cita – daudz labāka instrumenta, kas Maskavas publikai ļaus pilnvērtīgāk izbaudīt izrādes muzikālos smalkumus.

Es pats pirmdienas vakarā satikos ar Nikolaju Griško – pasaulē lielākās baleta un dejas aksesuāru ražotnes īpašnieku. Viņa cehi dienā ražo 1000 pārus puanšu, kas šobrīd pasaulē skaitās vienas no labākajām. Viņš ir viens no lielākajiem baleta mākslas sponsoriem, atbalstot Lielo teātri, Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko teātri, baleta konkursus un koncertus. Nesen Londonā notikušajā dejas mesā  move it  viņa ražojumi tika atzīti par labākajiem.

Un, protams, jau izbaudīju leģendāros Maskavas sastrēgumus. No viesnīcas  līdz teātrim, kas atrodas pie Kremļa, kājām jāiet 35 minūtes, bet mēs braucām pusotru stundu.

Turiet īkšķus par mums šovakar!