28. janvārī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos Pētera Čaikovska opera Mazepa ar Modestu Pitrenu pie diriģenta pults. Izrāde top sadarbībā ar Horvātijas Nacionālo teātri Zagrebā. To iestudē viens no vadošajiem horvātu teātra un operas režisoriem Ozrens Prohičs, scenogrāfiju veidojis Branko Lepens kopā ar režisoru, bet kostīmu māksliniece ir Petra Dančeviča.

Lomās – Edems Umerovs vai Ivans Ponomarenko (Mazepa), Julianna Bavarska vai Aira Rūrāne (Marija), Krišjānis Norvelis vai Ramazs Čikviladze (Kočubejs), Mihails Makarovs vai Aleksejs Kosarevs (Andrejs) un citi.

Neprātīgas mīlas, varaskāres un politisku spēļu virpuļa centrā - Ukrainas kazaku harizmātiskais vadonis Ivans Mazepa, neticami bagātais augstmanis Kočubejs un viņa skaistā meita Marija. Spītējot mīļotās tēva iebildumiem, Mazepa apprec Mariju. Par šo kaislību būs jāmaksā ar zeltu un asinīm...

Mazepas librets veidots pēc Aleksandra Puškina vēsturiskās poēmas „Poltava" motīviem, taču šis iestudējums atbalso arī politiskās aktualitātes un kaislības mūsdienu Ukrainā.

Mazepa ir Čaikovska septītā opera, pasaules pirmizrādi tā piedzīvoja 1884. gadā Maskavas Lielajā teātrī. Rīgā Mazepa iepriekš uzvesta divas reizes – 1939. un 1953. gadā.Jau pēc četrām dienām Mazepu pirmo reizi izrādīja arī Sanktpēterburgā. Pēc pirmizrādes Mazepa tika atkārtoti uzvesta ne vien dažādos Krievijas teātros, bet arī Liverpūlē (1888), Varšavā (1912), Ņujorkā un Vīnē (1933), Florencē (1954), savukārt mūsdienās Mazepa piedzīvo atkārtotu popularitātes vilni -pēdējos gados tā uzvesta arī Bernē, Karslruē, Lionā, Milānā, Edinburgā, Zagrebā un daudzās citās pilsētās.
Rīgā Mazepa līdz šim uzvesta tikai divreiz. 1939. gadā 8. martā pirmizrādi piedzīvoja režisora Voldemāra Pūces un diriģenta Teodora Reitera veidotais uzvedums ar Romāna Sutas scenogrāfiju. Lomās – Ādolfs Kaktiņš, Milda Brehmane-Štengele, Jānis Niedra, Mariss Vētra, Herta Lūse un citi. Otro reizi Mazepa Rīgas operteātrī tika uzvesta 1953. gadā Nikolaja Vasiļjeva režijā, pie diriģenta pults – Rihards Glāzups. Mazepas lomu interpretēja Aleksandrs Viļumanis, Pēteris Grāvelis un Herberts Ozolītis, bet Mariju atveidoja Žermena Heine-Vāgnere, Vera Krampe un Regīna Māliņa.

Šis iestudējums (pirmizrāde - 2010.gada maijs) veidots Horvātijas Nacionālajā teātrī Zagrebā un jau saņēmis atzinīgas atsauksmes Balkānu presē. „Skatuviskajos risinājumos un ainās saglabāta mūzikas bagātīgā daudznozīmība. Vēsturiskā freska ir atdzīvojusies; no leģendas tā kļuvusi par muzikālu drāmu,” pēc pirmizrādes Zagrebā recenzijā Horvātijas mākslas laikrakstā „Vijenac” rakstīja kritiķis Davors Šopfs.  

Tradicionālās Sarunas pirms pirmizrādēm par Mazepu notiks 16. janvārī 19.00. Tajās skatītājiem būs iespēja tikties ar iestudējuma radošo grupu, noklausīties muzikālus fragmentus no operas. Lekciju Nodevības vēsture lasīs muzikologs Mikus Čeže.