Operas platforma

Starptautiskajā Operas dienā – 8. maijā –  darbību sāka digitālā platforma www.theoperaplatform.eu. Opera Europa, kanāla ARTE un piecpadsmit Eiropas opernamu un festivālu sadarbībā tapusī interneta vietne dod iespēju ikvienam interesentam noskatīties izrāžu tiešraides un ierakstus, fragmentus, intervijas. 

 

 „Operas platforma” ir pieejama trīs valodās – angļu, franču un vācu. Tajā ir plašs saturs – izrāžu un izrāžu fragmentu ieraksti, anotācijas, intervijas ar māksliniekiem un dokumentāli aizkulišu sižeti. Eiropas opernami ikvienu aicina atklāt to arhīvus un iepazīt pašreizējos iestudējumus. Platformas mērķis ir piesaistīt gan operas žanra cienītājus, gan tos, kuri ar šo mākslu saskarsies pirmoreiz.

Katru mēnesi platformā tiek ievietots vismaz viens pilns operas videoieraksts, kas titrēts sešās valodās – angļu, franču, vācu, itāliešu, poļu un spāņu. Katrs ieraksts brīvi skatāms visā pasaulē sešus mēnešus no ievietošanas dienas.

Piedāvājam jums iepazīties ar tuvākajām „Operas platformas” pirmizrādēm 2017. gada pirmajā pusē:

3. februārī būs skatāms poļu komponista Aleksandra Novaka iestudējums “Visuma opera”, kas radīts pēc Poznaņas operas pasūtījuma. Operas pirmiestudējuma režisore ir Evelīna Pietrovjaka (Ewelina Pietrowiak). Tās sižets balstīts mīlas stāstā, kas uzplaukst pirmajā lidojumā uz Marsu.

17. februārī Operas platformā varēs noskatīties Martina Kušeja (Martin Kušej) iestudējumu “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”, kas veidots par godu Dmitrija Šostakoviča simtgadei. Mariss Jansons diriģēs Karalisko Concertgebouw orķestri, savukārt holandiešu soprāns Eva-Marija Vestbruka (Eva-Maria Westbroek) debitēs Holandes Nacionālajā operā.

Aprīlī būs redzami divi iestudējumi tiešraidē: 1. aprīlī Gaetāno Doniceti opera “Lukrēcija Bordža” ar leģendāro soprānu Mariellu Deviju titullomā no Palau de les Arts Reina Sofia Valensijā, bet 2. aprīlī opermūzikas retums - Musorgska “Soročinas gadatirgus” Barija Koski iestudējumā no Berlīnes Komiskās operas.

Joprojām „Operas platformā” var noskatīties:

Nikolaja Rimska-Korsakova “Zelta gailīti” no Briseles Karaliskās operas La Monnaie/De Munt

Klaudio Monteverdi (Claudio Monteverdi) un Elenas Kats-Černinas (Elena Kats-Chernin) “Orfeju” no Berlīnes Komiskās operas

Ričarda Vāgnera “Klīstošo holandieti” no Somijas Nacionālās operas Helsinkos

Oskara Štrausa “Kleopatras pērles” no Berlīnes Komiskās operas

Dmitrija Šostakoviča “Degunu” no Londonas Karaliskās Koventgārdenas operas

Januša Višņevska “Goplana” no Polijas Nacionālās operas Varšavā

Džakomo Pučīni “Bohēmu” no Turīnas Karaliskā teātra

Džoakīno Rosīni “Pelnrušķīti” no Lilles Nacionālās operas

Franča Šrekera “Die Gezeichneten” no Lionas Nacionālās operas

Volfganga Amadeja Mocarta “Figaro kāzas” no Holandes Nacionālās operas Amsterdamā

Džezepes Verdi “Otello” no Madrides Karaliskā teātra

Mājas lapu, kas tapusi sadarbojoties Eiropas operas kompāniju un festivālu asociācijai Opera Europa, kultūras kanālam ARTE un piecpadsmit opernamiem un festivāliem, atbalsta Eiropas Komisijas programma „Radošā Eiropa”. „Operas platformā” tiekas Vīnes Valsts opera (Austrija), La Monnaie (Beļģija), Somijas Nacionālā opera, Eksanprovansas festivāls, Lionas Nacionālā opera (Francija), Berlīnes Komiskā opera, Štutgartes opera (Vācija), Turīnas Teatro Regio (Itālija), Latvijas Nacionālā opera, Holandes Nacionālā opera Amsterdamā (Nīderlande), Norvēģijas opera un balets (Norvēģija),  Polijas Lielais teātris / Nacionālā opera, Madrides Teatro Real (Spānija), Karaliskā Koventgārdena opera, Velsas Nacionālā opera (Lielbritānija). Šī daudznacionālā sadarbība paver jaunas perspektīvas operas pieejamībai Eiropā un ārpus tās.

 

 

Ritināt uz augšu