Gaismu mākslinieks OLAFS FRĒZE ir dzimis Berlīnē. Pēc tehniskajām apmācībām strādājis teātrī Berliner Ensemble un Hamburgas teātrī. Kopš 1992. gada bijis gaismu mākslinieks Vācu teātrī Hamburgā, Rezidences teātrī Minhenē, Vīnes Pilsētas teātrī, Hannoveres Valsts operā un Hannoveres teātrī, Hamburgas Valsts operā, Vīnes Valsts operā, Londonas Karaliskajā Kovengārdena operā, Teatro alla Scala Milānā un Zalcburgas festivālā. Kopš 2007. gada augusta Olafs Frēze ir pastāvīgi nodarbināts Berlīnes Valsts operā Unter den Linden.
Veidojis gaismu noformējumu operām Fedra (režisors Pēters Musbahs, scenogrāfs Olafurs Eliasons), Masku balle (Jossi Vīlers / Serdžo Morabito), Jevgeņijs Oņegins (Ahims Freiers), Loengrīns (Stēfans Herheims), Bēgšana no seraja (Mihaels Tālhaimers), Pelnu gaisma vai Feju karaliene (Klauss Gūts) Berlīnes Valsts operā Unter den Linden; Makbets (Kaliksto Bjeito), Burvju strēlnieks (Falks Rihters), Nāra (J. Vīlers/S. Morabito) un Nirnbergas meistardziedoņi (S. Herheims) Zalcburgas festivālā; Karmelīšu dialogi (Nīkolauss Lēnhofs) Hamburgas Valsts operā; Rožu kavalieris (S. Herheims) Štutgartes Valsts operā, Rožu kavalieris (Anselms Vēbers) un Peleass un Melizande (N. Lēnhofs) Esenes Aalto teātrī, Tanheizers (Klauss Gūts) Vīnes Valsts operā, Fausts I, Fausts II un Orestija (Mihaels Tālhaimers) Berlīnes Vācu teātrī, Jevgeņijs Oņegins (S. Herheims) Nīderlandes Nacionālajā operā Amsterdamā, Traviata (Johanness Erāts) Hamburgas Valsts operā un Antigone (Vera Ņemirova), Trubadūrs un Orfejs nokāpj pazemē (Filips Štolcs), Burvju strēlnieks (M. Tālhaimers) Berlīnes Valsts operā (Šillera teātrī), Ceturtdiena no Gaismas Bāzeles teātrī un Salome (Lidija Staiere) Parīzes operā.
Sadarbībā ar režisoru Klausu Gūtu tapuši iestudējumi Fidelio Zalcburgas festivālā, Salome un Purpura sniegs Berlīnes Vācu operā un Salome Maskavas Lielajā teātrī.
Olafs Frēze arī palīdz apgūt gaismu mākslu Scenogrāfijas gleznošanas kursa studentiem Drēzdenes Mākslas akadēmijā.