На сцену Латвийской Национальной оперы вернулся шедевр Джакомо Пуччини “Тоска”. В созданной Дмитрием Бертманом постановке, в роскошных интерьерах Рима разыгрываются страсти между оперной дивой Тоской и художником Каварадосси. Шикарные помещения также стали фоном для перипетий и разрешения отношений Тоски с начальником тайной полиции Скарпией, которые в последнем действии доходят до кульминации в сознании Тоски.
Svētā Andreja baznīca
Gāztās Romas Republikas konsuls, politieslodzītais Čezāre Andželoti izbēdzis no apcietinājuma un slēpjas Svētā Andreja baznīcā. Kapelā ierodas mākslinieks Mario Kavaradosi, kurš šeit strādā pie gleznas. Andželoti, atpazīstot savu politisko sabiedroto, iznāk no slēpņa. Kavaradosi sola palīdzēt draugam izbēgt no Romas. Andželoti atkal paslēpjas, dzirdot tuvojamies Kavaradosi draudzeni – slaveno operdziedātāju Tosku. Greizsirdības mākta, Toska pieprasa paskaidrot, kādēļ mīļotais aizslēdzis durvis. Kavaradosi cenšas viņu pārliecināt, ka greizsirdībai nav pamata.
Kad Toska aizgājusi, Andželoti atkal pamet slēpni un kopā ar Kavaradosi plāno bēgšanu. Lielgabala šāviens no Eņģeļa cietokšņa ziņo, ka ir atklāta Andželoti prombūtne. Draugi aizsteidzas, pirms parādās baznīcas sakristāns, kurš saņēmis vēstis no kaujas lauka. Runā, ka Napoleons Bonaparts esot sakauts, tādēļ jāgatavojas itāļu monarhistu uzvaras svinībām.
Baznīcā ierodas slepenpolicijas priekšnieks barons Skarpija – cilvēks, no kura baidās visa Roma. Viņš meklē Andželoti.
Cerībā satikt Kavaradosi, atgriežas Toska. Skarpija cenšas uzkurināt viņas greizsirdīgās aizdomas, lai izvilinātu informāciju par Andželoti. Kad viņa dodas meklēt mīļoto, Skarpija pavēl saviem okšķeriem dziedātāju izsekot. Skarpija, kurš jau sen kā iekāro Tosku, nolemj izmantot situāciju, lai iegūtu viņu un atbrīvotos no sāncenša Kavaradosi.
Farnēzes pils
Vakariņojot pils kabinetā, Skarpija gaida ziņas par Andželoti sagūstīšanu un domā par Tosku. Andželoti vietā tiek atvests Kavaradosi. Skarpija mākslinieku nopratina, bet bez panākumiem. Skarpija uzaicina ierasties Tosku un liek viņai klausīties spīdzinātā Kavaradosi vaidos. Toska, nespējot to izturēt, izpauž Andželoti slēptuves vietu. Novārdzinātais Kavaradosi tiek ievests kabinetā. Viņš nolād Toskas mazdūšību.
Tiek saņemta negaidīta vēsts – monarhisti kaujā cietuši sakāvi. Kavaradosi neslēpj savu sajūsmu. Saniknotais Skarpija pavēl aizvest gleznotāju uz cietumu un rītausmā izpildīt viņam nāvessodu.
Toska vēlas noskaidrot cenu par sava mīļotā brīvību. Skarpiju neinteresē nauda – viņš grib iegūt pašu Tosku. Veltīgas ir viņas lūgšanas pēc žēlastības. Ierodas Skarpijas rokaspuisis Spoleta, lai paziņotu, ka Andželoti aresta laikā izdarījis pašnāvību. Izmisumā Toska piekrīt pavadīt nakti ar Skarpiju, ja vien nākamajā dienā kopā ar mīļoto varēs atstāt Romu. Skarpija viņai apsola, ka uz Kavaradosi tiks šauts ar tukšām patronām. Brīdī, kad viņš paraksta atļauju Toskai un viņas pavadonim rītausmā pamest Romu, dziedātāja ierauga nazi un noslēpj sev aiz muguras. Kad Skarpija, kaisles pārņemts, cenšas sievieti apskaut, viņa ietriec nazi tirāna krūtīs. Skarpija mirst. Paņēmusi viņa parakstīto atļauju, Toska aizbēg no kabineta.
Eņģeļa cietoksnis
Uz Eņģeļa cietokšņa jumta tiek atvests Kavaradosi. Viņš raksta atvadu vēstuli mīlotajai. Negaidīti ierodas pati Toska un stāsta par pēdējiem notikumiem Skarpijas darbistabā. Dziedātāja kopā ar Kavaradosi sapņo par laimīgo nākotni. Ierodas kareivji. Toska vēro nāvessoda izpildi, uzskatot, ka tas ir tikai teātris. Atskan šāvieni, Kavaradosi krīt. Toska pēc brīža atskārst, ka Skarpija viņu piekrāpis. Gleznotājs ir miris. Atskan policijas okšķeru satrauktās balsis – kabinetā atrasts nogalinātais Skarpija. Spoleta cenšas aizturēt Tosku, bet viņa, lecot no Eņģeļa cietokšņa jumta, izvēlas nāvi brīvībā.
При поддержке
Добавить отзыв