Maestro ALEKSANDRS VIĻUMANIS – Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, kādreizējais Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents – ir ierakstījis spilgtu lappusi Latvijas operas vēsturē. Diriģenta radošajā pūrā ir ap 70 operu un 30 baletu, ar kuru atskaņojumiem klātienē un skaņu ierakstos uzaugušas vairākas mūzikas mīļotāju paaudzes. Muzikalitāti un artistiskumu Maestro ir pārmantojis no vecākiem – ievērojamā Latvijas Nacionālās operas solista Aleksandra Viļumaņa un ilggadējās koncertmeistares Helēnas Viļumanes, bet stila un dramaturģijas izjūtu izkopis pie Leonīda Vīgnera un Edgara Tona.
A. Viļumanis ir apguvis sitaminstrumentu spēli, kordiriģēšanu, operas un simfonisko diriģēšanu J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijā. 1962. gadā viņš uzsācis darba gaitas Latvijas Nacionālajā operā (LNO), izmēģinot spēkus orķestra mākslinieka, sufliera, kormeistara un arī diriģenta asistenta pozīcijās. Pie diriģenta pults debitējis ar Dž. Verdi operas Trubadūrs iestudējumu 1968. gadā. No 1975. līdz 1986. gadam un no 1994. līdz 1996. gadam A. Viļumanis pildījis LNO mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta pienākumus. Maestro savulaik radījis ideāli saskaņotu operdziedātāju ansambli ar solistiem Inesi Galanti, Ingu Pētersonu, Jāni Sproģi, Elgu Brahmani, Sergeju Martinovu, Samsonu Izjumovu, Nikolaju Goršeņinu, Aleksandru Poļakovu, bet 90. gados viņiem pievienojušies arī Inga Kalna, Eduards Čudakovs un Egils Siliņš. Maestro vadībā mūsu mākslinieki viesojušies Krievijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Anglijā, Beļģijā, Vācijā, Meksikā, Dienviditālijā un citviet. Maestro ar panākumiem stažējies, vēlāk strādājis Sanktpēterburgas Marijas teātrī (1972–1975; 1990–1994), veidojis iestudējumus Sanktpēterburgas Mihaila teātrī (1989), opernamos Oslo, Tamperē un citviet. Bijis Maskavas Lielā teātra viesdiriģents. Divdesmit gadus A. Viļumanis ir veidojis Siguldas Opermūzikas svētku muzikālo programmu. Maestro repertuārā plaši pārstāvēta itāļu opermūzika, tajā skaitā V. Bellīni, Dž. Verdi, Dž. Pučīni un G. Doniceti operas, kā arī franču un krievu opermūzika. Baleta iestudējumu vidū: S. Prokofjeva Romeo un Džuljeta, Akmens ziediņš, L. Delība Kopēlija, B. Asafjeva Bahčisarajas strūklaka, A. Adāna Žizele u.c. 1977. gadā sadarbībā ar baletmeistaru Borisu Eifmanu LNO iestudētais A. Hačaturjana balets Gajanē ir iemūžināts Holivudas filmu studijas kino lentē un parādīts skatītājiem visā pasaulē. 2012. gadā Maestro radošais devums godināts ar Latvijas Gāzes Gada balvu operai.