Riharda Vāgnera populārā opera kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919.gada 23.janvārī. Kopš tā laika, pamazām atsakoties no romantizētās gaisotnes, meklējot nosacītu vidi un izmantojot ievērojami pilnveidotās tehniskās iespējas, režisori pavēruši jaunus ceļus stāsta interpretācijā, tuvinot piepildījumam Vāgnera sapni par mākslu sintēzi. Kas Vāgnera operā ir baisāks - varmācīgā, nevaldāmā jūra vai vīrs, kas lemts mūžīgai klejošanai, līdz atradīs sievieti, kura mīlēs viņu vairāk par dzīvi?
Laikā no 21. līdz 31. maijam piedāvājam iespēju TIEŠSAISTĒ skatīties operas “Klīstošais holandietis” ierakstu. Iegādājoties biļeti, e-pastā saņemsiet saiti uz ierakstu un pieejas kodu. Ierakstu noteiktajā laikaposmā varēsiet skatīties neierobežotu reižu skaitu. Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv.
Saturs
I CĒLIENS
Vētra iedzinusi norvēģu jūrnieka Dālanda kuģi līcī. Brauciens komandas vīrus ir nogurdinājis, drīz vien visi dodas pie miera. Stūrmanis, pūlēdamies uzmundrināt sevi ar dziesmu, sardzē aizmieg. Pēkšņi blakus Dālanda kuģim parādās svešs burinieks, kura kapteinis ir Klīstošais holandietis. Viņu māc lāsts - jūrnieks nolemts mūžīgai vētru un pirātu neskartai klejošanai. Ik pēc septiņiem gadiem viņam ļauts nokāpt krastā. Holandietis piedāvā Dālandam nedzirdētu bagātību, pretī lūdzot patvērumu un norvēģu kapteiņa meitas Zentas roku. Dālands pieņem Holandieša priekšlikumu. Kuģi dodas ceļā.
II CĒLIENS
Gaidot Dālanda kuģa atgriešanos, meitenes vērpj dziju un dzied. Draudzenes ķircina Zentu, atgādinot par mednieku Ēriku, kurš kvēli iemīlējies Zentā un neieredz portretu, kurā Zenta mēdz ilgi lūkoties. Zenta, neievērodama zobgalības, dzied jau bērnībā iemīļotu balādi par Klīstošo holandieti un atklāj savu visdziļāko noslēpumu: ar uzticīgu mīlestību viņa vēlas glābt nelaimīgo jūrnieku. Zentas vārdi pārsteidz Ēriku, kuru māc dīvainas priekšnojautas. Viņš redzējis sapni, kurā Zenta apskauj svešinieku no portreta. Parādās Holandietis un tēvs, kas paziņo par gaidāmajām precībām. Zenta kā apmāta raugās Holandietī. Holandietis nenovērš no Zentas skatienu - viņas mīlestība un uzticība atbrīvos no lāsta.
III CĒLIENS
Jūrnieki svin savu laimīgo atgriešanos. Viņi aicina piedalīties arī Holandieša kuģa komandu, taču tur valda tumsa un klusums. Dālanda matroži zobojas par noslēpumaino ekipāžu un jūras spoku - Klīstošo holandieti. Sākas vētra. Uz krastu pāri viļņiem nāk spokaini stāvi - lūgtie viesi ir klāt.
Ēriks dedzīgi cenšas pārliecināt Zentu, lai viņa nesaista savu dzīvi ar dīvaino svešinieku. Taču Zenta neklausās: viņa devusi zvērestu Holandietim, viņu sauc augstākais pienākums. Ēriks atgādina par savām mīlas jūtām. Holandietī, ieraugot Zentu kopā ar Ēriku, dzimst izmisīga greizsirdība un zaudējuma sajūta - arī Zentā viņš nav atradis mūžīgo uzticību. Viņš atklāj savu noslēpumu un dodas atpakaļ uz savu kuģi, lai turpinātu lāsta nolemto nebeidzamo braucienu. Zenta no augstas klints metas viļņos, ar savu nāvi izpirkdama Holandieša grēkus. Klīstošā holandieša kuģis sašķīst pret klintīm. Viņa ceļojums ir galā...
Pievienot atsauksmi