Riharda Vāgnera populārā opera kļuva par pirmo iestudējumu, ko latviešu mākslinieki izrādīja tagadējā Operas namā 1919.gada 23.janvārī. Kopš tā laika, pamazām atsakoties no romantizētās gaisotnes, meklējot nosacītu vidi un izmantojot ievērojami pilnveidotās tehniskās iespējas, režisori pavēruši jaunus ceļus stāsta interpretācijā, tuvinot piepildījumam Vāgnera sapni par mākslu sintēzi. Kas Vāgnera operā ir baisāks - varmācīgā, nevaldāmā jūra vai vīrs, kas lemts mūžīgai klejošanai, līdz atradīs sievieti, kura mīlēs viņu vairāk par dzīvi?

 

Laikā no 21. līdz 31. maijam piedāvājam iespēju TIEŠSAISTĒ skatīties operas “Klīstošais holandietis” ierakstu. Iegādājoties biļeti, e-pastā saņemsiet saiti uz ierakstu un pieejas kodu. Ierakstu noteiktajā laikaposmā varēsiet skatīties neierobežotu reižu skaitu. Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv.

I CĒLIENS

 

 

Gaidot Dālanda kuģa atgriešanos, meitenes vērpj dziju un dzied. Draudzenes ķircina Zentu, atgādinot par mednieku Ēriku, kurš kvēli iemīlējies Zentā un neieredz portretu, kurā Zenta mēdz ilgi lūkoties. Zenta, neievērodama zobgalības, dzied jau bērnībā iemīļotu balādi par Klīstošo holandieti un atklāj savu visdziļāko noslēpumu: ar uzticīgu mīlestību viņa vēlas glābt nelaimīgo jūrnieku. Zentas vārdi pārsteidz Ēriku, kuru māc dīvainas priekšnojautas. Viņš redzējis sapni, kurā Zenta apskauj svešinieku no portreta. Parādās Holandietis un tēvs, kas paziņo par gaidāmajām precībām. Zenta kā apmāta raugās Holandietī. Holandietis nenovērš no Zentas skatienu - viņas mīlestība un uzticība atbrīvos no lāsta.

 

 

Jūrnieki svin savu laimīgo atgriešanos. Viņi aicina piedalīties arī Holandieša kuģa komandu, taču tur valda tumsa un klusums. Dālanda matroži zobojas par noslēpumaino ekipāžu un jūras spoku - Klīstošo holandieti. Sākas vētra. Uz krastu pāri viļņiem nāk spokaini stāvi - lūgtie viesi ir klāt.