Operas tradīciju pirmsākumi Latvijā meklējami 18.gadsimtā, kad Kurzemes hercogistē notiek pirmās muzikālās izrādes un Rīgā parādās pirmās ceļojošās operas trupas. 1782.gadā tiek atklāta Pilsētas vācu teātra ēka, kur notiek gan dramatiskā teātra, gan operas un baleta izrādes.
Latviešu operas vēstures sākums saistāms ar 1912.gadu, kad Pāvula Jurjāna vadībā Rīgā sāk darboties Latviešu opera. Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja un ilggadējā rektora profesora Jāzepa Vītola vadībā atgriežas Rīgā kā Latvju opera.
1919.gada 23.janvārī Latvijas Nacionālās operas trupa izrāda savu pirmo iestudējumu tagadējā Operas ēkā – Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis".
Šobrīd Latvijas Nacionālā opera ir repertuāra teātris, kas sezonas laikā no septembra līdz maija beigām iestudē vidēji sešas jaunas izrādes, saglabājot līdzsvaru starp operas un baleta žanru. Pavisam sezonas ietvaros tiek rādītas vairāk nekā 200 izrādes un atskaņoti vairāki simfoniskie un kamermūzikas koncerti.
Latvijas Nacionālās operas direktors kopš 1996.gada ir Andrejs Žagars.
Latvijas Nacionālās operas baleta trupa ir vienīgā profesionālā šāda veida trupa Latvijā. Vairāk nekā astoņus gadu desmitus garā latviešu baleta vēsture saistīta ar labākajām krievu klasiskā baleta skolas tradīcijām. Šīs tradīcijas veiksmīgi nodotas no paaudzes paaudzē, dāvājot pasaulei tādas Rīgā skolotas baleta zvaigznes kā Mihails Barišņikovs, Māris Liepa un Aleksandrs Godunovs.
Iepazīt baleta mākslu rīdzinieki varēja 19.gadsimta sākumā, kad šo mākslu Rīgā pārstāvēja sava laika slavenākie meistari – Pēterburgas Ķeizariskā galma teātra pirmais dejotājs un baletmeistars, pirms tam Parīzes Operas pirmais dejotājs Luijs Dipora kungs (1811), Vīnes teātra primabalerīna Katarina Lannere (1859), dejotājs un baletmeistars Mariuss Petipā (1860, 1863) un daudzi citi slaveni dejotāji. Pirmais latvietis, kurš apguva baleta mākslu profesionālā līmēnī un kā dejotājs strādāja Rīgas pilsētas pirmajā (Vācu) teātrī, bija Mārtiņš Kauliņš, kurš kļuva populārs kā deju pedagogs un baletmeistars, iestudējot dejas latviešu teātru uzvedumiem.
1918.gadā, kad tika nodibināta Latvju opera, tai bija nepieciešams arī savs balets. Tajā kā dejotājs un baletmeistars tika uzaicināts Voldemārs Komisārs, kura vadībā darbojās 20 dejotājas. Trupa piedalījās operu iestudējumos. 1921.gadā Rīgā viesojās slavenā balerīna Olga Spesivceva. Pēc tam viņa devās uz Londonu, kur viņai bija paredzēta Auroras loma S.Djagiļeva Krievu baleta trupas gatavotajā P.Čaikovska "Apburtās princese" iestudējumā. Viņai līdzi devās arī Voldemārs Komisārs, lai papildinātos dejas mākslā, tādēļ bija nepieciešams jauns, profesionāls baletmeistars. 1922.gadā LNO noslēdza līgumu ar Pēterburgas Marijas teātra biušo baleta režisoru Nikolaju Sergejevu, kurš atvēra privātu baleta studiju un sāka profesionālu dejotāju sagatavošanu.
Par latviešu baleta dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1922.gada 1.decembris, kad vērts priekškars pirmajai pilnmetrāžas izrādei – pēc Mariusa Petipā 1885.gada Pēterpils izrādes parauga iestudētajai P.L.Herteļa „Veltīgajai uzmanībai”, tomēr baleta trupas veidošanās sākusies jau desmit gadus iepriekš. Divdesmitajos gados Rīgas baletu vadīja balerīna Aleksandra Fjodorova, dejas pasaulē leģendārās Fokinu ģimenes locekle, sadarbojoties ar savu dēlu Ļevu Fokinu; trīsdesmito gadu sākumā par trupas vadītāju kļuva Anatols Vilzaks, kurš bija dejojis slavenajā Djagiļeva trupā. 1934.gadā par LNO galveno baletmeistaru tika apstiprināts Osvalds Lēmanis. Pēc II Pasaules kara baleta vadība bija uzticēta Helēnai Tangijevai-Birzniecei, kas savulaik mācījusies Sanktpēterburgā pie izcilās pedagoģes Agripīnas Vaganovas. Šīm leģendārajām personībām Rīgas baleta vadībā sekoja arī Jevgeņijs Čanga, Irēna Strode, Aleksandrs Lembergs, Janīna Pankrate, Modris Cers, Lita Beiris, bet kopš 1993.gada - Aivars Leimanis.
Šobrīd LNO baleta trupas repertuāra pamatu veido klasiskā baleta pērles – Žizele, Gulbju ezers, Riekstkodis, Dons Kihots, Korsārs, kā arī skatītāju iemīļotās mūsdienu horeogrāfu klasiskās dejas izrādes Romeo un Džuljeta, Kopēlija, Bahčisarajas strūklaka, Gaišais strauts. Bagātinot izrāžu klāstu ar laikmetīgās dejas zīmēm, dejotāju gatavību sevi spoži apliecināt arī mūsdienu baleta valodā pierāda leģendārā horeogrāfa Borisa Eifmana sarežģītais un izsmalcinātais balets Anna Kareņina un argentīnieša Maurisio Vainrota Tango plus/Ceļojumi. Repertuārā palaikam sastopamas mūsdienu komponistu rakstītas izrādes – gan oriģinālbaleti (Jura Karlsona Sidraba šķidrauts un Artura Maskata Bīstamie sakari), gan dejas izrādes, kuru tapšanu iedvesmojuši konkrēti skaņdarbi (Pētera Vaska Klavieru kvartets/balets „Skaidri neredzams”, Artura Maskata „Tango” u.c.).
Kopš 1993.gada LNO baleta mākslinieciskais vadītājs ir Aivars Leimanis. Viņa uzmanības lokā pastāvīgi atrodas gan klasisko baletu atjaunojumi, gan sadarbība ar slaveniem horeogrāfiem, tostarp Borisu Eifmanu (Krievija), Kšištofu Pastoru (Polija), Vladimiru Vasiļjevu (Krievija), Allu Sigalovu (Krievija), Radu Poklitaru (Moldova/Baltkrievija), Tjerī Malandēnu (Francija), Kristianu Špuku (Vācija), Petru Zusku (Čehija) u. c. LNO baleta trupa ar izrādēm viesojusies Parīzes Šatlē teātrī, Maskavas Lielajā teātrī, La Fenice teātrī Venēcijā, Romas Operā, Edinburgas Festivāla zālē, Lionas Maison de la Danse, Ņemiroviča-Dančenko teātrī Maskavā un citviet visā pasaulē.
Kad 1918.gadā Rīgā darbību sāka profesora Jāzepa Vītola dibinātā Latvju opera, tika organizēts arī Operas koris, par kura pirmo kormeistaru kļuva Pauls Jozuus. Kopš tā laika operas izrādes bez kora dalības nav iedomājamas.
Kaut arī Operas darbības pirmajos gados iestudējumi bieži izpelnījušies daudz kritikas, koris augstu vērtēts jau tolaik. Tā, piemēram, 1921. adā bijušais Latviešu operas dziedonis un režisors Ernests Elks-Elksnītis, apcerot režijas mākslu Latvju mūzikas 1921.gada ceturtajā numurā, uzsvēris, ka režisoru zemais profesionālais līmenis sevišķi uzskatāmi atspoguļojas masu skatos un darbā ar kori un ka režijas trūkumus atsver vienīgi kora labais skanējums, ko kormeistars Pauls Jozuus spējis sasniegt jau teātra darbības pašā sākumā.
Vieni no visspilgtākajiem operas kora sasniegumiem saistīti ar M. Musorgska operas „Boriss Godunovs” 1924.gadā tapušo versiju. Kora sniegums izrādījies tik pārliecinošs, ka 1928.gada maijā Fjodors Šaļapins uzaicinājis kori piedalīties savās viesizrādēs Vācijā, un Berlīnes laikraksti atzinuši, ka viņu pilsētā ar trim operteātriem un augstu kora kultūru tik muzikāli izkopta un skatuviski izteiksmīga kolektīva nav.
Savukārt 1926./1927.gada sezonā diriģenta Emīla Kupera vadībā izskanējušajā N.Rimska-Korsakova operā „Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu” kritiķi slavējuši kora pianissimo, kas esot bijis nepieredzēti niansēts. Arī 20.gadsimta trīsdesmito gadu sākumā tapušas vairākas izrādes, kurās kora dziedājums atzīmēts kā viens no iestudējuma spilgtākajiem aspektiem.
Pēc rīdzinieku viesošanās Maskavā 1955.gada nogalē, lai XII Literatūras un mākslas dekādes ietvaros rādītu „Teiksmu par neredzamo pilsētu Kitežu”, vairāki kritiķi izcēluši tieši kora darbu, un visslavinošākos vārdus teicis V.Gorodinskis: „Galvenais kormeistars Rūdolfs Vanags un diriģents Rihards Glāzups ir sasnieguši caurspīdīgu, apbrīnojami izteiksmīgu kora skanējumu, kuru varētu apskaust daudzi operteātri.”
Pēc Dmitrija Šostakoviča operas „Katerina Izmailova” izrādes Maskavas Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Muzikālajā teātrī 1963.gadā rīdziniekus uzteicis pats komponists: „Režisors Kārlis Liepa, mākslinieks Arturs Lapiņš, kormeistars Haralds Mednis ar lielu meistarību veidojuši izrādi. Sevišķi gribas izcelt teicamo kora skanējumu.”
Jauns radošs posms LNO kora darbībā sācies 1995.gadā pēc LNO rekonstrukcijas. Rīgas operas māksliniekus atzinīgi vērtē ne tikai pašmāju publika, bet arī ārzemju kritiķi, un koris tiek izcelts kā vienots un saskanīgs ansamblis. „Solistu komanda un kora sniegums ir izcils – tik adekvāti, saspringti un precīzi Šostakoviča opuss skan reti,” pēc LNO viesizrādēm Maskavā 2007.gada oktobrī rakstīja laikraksta Kommersant korespondents Sergejs Hodņevs. LNO kora galvenās kvalitātes šodien ir temperaments, skatuviskā izjūta, kā arī īpašs, izlīdzināts skanējums, kas novērtēts ar LNO patrona A/S Latvijas Gāze Gada balvu (2006) un nomināciju Latvijas Lielajai mūzikas balvai 2007 kategorijā Par izcilu darbu ansamblī. Ar vokālu un aktierisku meistarību apveltīti arī no kora dziedātāju vidus nākušie solisti – Kristīne Opolais, Antra Bigača, Evita Raituma, Dace Volfarte, Aleksandrs Antoņenko, Miervaldis Jenčs, Aivars Krancmanis, Rihards Mačanovskis, Armands Siliņš, Andris Lapiņš, lieliskā kamermūzikas interprete Ieva Parša, Liene Kinča.
Starp slavenākajiem LNO kormeistariem, kuru darbības laikā koris sasniedzis īpašu māksliniecisku kvalitāti, bijuši Pauls Jozuus (no 1919. līdz 1935.gadam), Teodors Kalniņš (no 1921. līdz 1940.gadam) un Haralds Mednis (no 1945. līdz 1969. gadam), ar kori dažādos laika posmos veiksmīgi strādājuši arī Rūdolfs Vanags, Ansis Alberings, Juris Radiškevičs, Ilgvars Matrozis, Vilmārs Vasulis, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Mārcis Katajs, Didzis Kauliņš, Normunds Vaicis, Mārtiņš Ozoliņš, Andris Veismanis u. c. Kopš 2006.gada LNO galvenais kormeistars ir Aigars Meri.
Latvijas Nacionālās operas orķestrī spēlē vairāk nekā 100 mūziķu. Daudzi no viņiem guvuši kritiķu un klausītāju atzinību kā solisti vai kameransambļu dalībnieki, kā arī veiksmīgi piedalījušies dažādos starptautiskos konkursos. Orķestra apjomīgajā repertuārā ir vairāk nekā 50 stilistiski dažādu operu un baletu no baroka līdz laikmetīgās mūzikas jaundarbiem. Orķestris uzstājas ap 250 reižu sezonā. Vismaz četras reizes gadā mūziķi piedalās dažādos simfoniskās un opermūzikas koncertos.
2003.gadā par LNO orķestra galveno diriģentu kļuva šobrīd visā pasaulē slavenais jaunais maestro Andris Nelsons, kurš šo amatu ieņēma līdz 2007.gada vasarai. Viņa vadībā orķestris guva lielus radošus panākumus. Ar LNO orķestri strādājuši arī tādi izcili viesdiriģenti kā Mariss Jansons, Mstislavs Rostropovičs, Tadeušs Voicehovskis, Zbigņevs Graca, Korneliuss Meisters, Džulians Reinoldss, Modests Pitrens un citi. Orķestris uzstājies kopā ar Gidonu Krēmeru, Martu Sudrabu un daudziem citiem slaveniem mūziķiem, operas un baleta solistiem no visas pasaules.
Latvijas Nacionālā opera lepojas ar sava orķestra radošajiem panākumiem. Pēdējo trīs gadu laikā orķestra mūziķi demonstrējuši dziļu Riharda Vāgnera mūzikas izpratni un panākuši sevišķi saliedētu skanējumu „Nībelunga gredzena” tetraloģijas operu „Reinas zelts”, „Valkīra” un „Zīgfrīds” iestudējumos.
Aizvadītajās divās sezonās orķestra mūziķi guvuši publikas mīlestību kamermūzikas koncertu ciklā, kur sevi apliecinājuši kā spilgtas individualitātes.
No 2007.gada rudens līdz 2009.gada vasarai orķestra galvenā viesdiriģenta statusā bija lietuviešu maestro Ģintars Rinkevičs.
Kopš 1999.gada janvāra LNO par īpašiem nopelniem aizvadītajā sezonā tiek apbalvoti labākie mākslinieki un teātra darbinieki. Gada balvas pasniegšanas tradīciju iedibināja LNO ģenerālsponsors A/S "Aldaris", un apbalvošanas ceremonija notika katru gadu 21.janvārī par iepriekšējo gadu. Kopš 2005.gada tradīciju turpina LNO patrons A/S "Latvijas Gāze" ("Latvijas Gāzes" Gada balvas laureātu sarakstu meklējiet šeit).
"Aldara" balvas laureāti:
1998 – operas soliste Zigrīda Krīgere, baleta solists Andrejs Rumjancevs, orķestra māksliniece Svetlana Okuņa, operdziedātāja Regīna Frinberga par mūža ieguldījumu Latvijas operas mākslā, scenogrāfs Edgars Vārdaunis par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā;
1999 – operas soliste Andžella Goba, baleta solisti Viktorija Jansone un Aleksejs Avečkins, orķestra māksliniece Inga Sunepa, operdziedātājs Kārlis Zariņš par mūža ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslā orķestra bibliotēkas darbiniece Natālija Martinsone par Latvijas operas un baleta teātrim veltītu mūžu, ķīniešu tenors Vorens Moks kā aizrobežu mākslinieks par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā;
2000 – operas soliste Sonora Vaice, baleta soliste Jūlija Gurviča, orķestra mākslinieks Ints Dālderis, baleta mākslinieks Genādijs Gorbaņovs par mūža ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslā, Elizabete Kručkova par Latvijas operas un baleta teātrim veltītu mūžu, lietuviešu soprāns Irena Milkevičūte kā aizrobežu māksliniece par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā;
2001 – operas soliste Kristīne Gailīte, baleta solists Intars Kleinhofs, orķestra mākslinieks Miks Vilsons, operdziedātājs Maigurs Andermanis par mūža ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslā, tehniskais darbinieks Leons Katlaps par Latvijas operas un baleta teātrim veltītu mūžu, diriģents Tadeušs Voicehovskis kā aizrobežu mākslinieks par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā;
2002 – operas solists Krišjānis Norvelis, baleta solists Pāvels Vasiļčenko, orķestra mākslinieks Einārs Upatnieks, operdziedātāja Laima Andersone-Silāre par mūža ieguldījumu Latvijas operas mākslā, baleta mākslinieks Haralds Ritenbergs par mūža ieguldījumu Latvijas baleta mākslā, skatītāju apkalpošanas daļas speciāliste Anastasija Goļikova par LNO veltītu mūžu;
2003 – operas soliste Marina Tropina, baleta soliste Margarita Demjanoka, orķestra mākslinieks Armands Zaubergs, operdziedātāja Auguste Klinka par mūža ieguldījumu operas mākslā, Ivars Krastiņš par operas un baleta teātrim veltītu mūžu, diriģents Gintars Rinkevičs kā aizrobežu mākslinieks par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā;
2004 – operas solists Aleksandrs Antoņenko, baleta solisti Elza Leimane un Raimonds Martinovs, orķestra māksliniece Guna Paula, operdziedātāja Vera Davidone par mūža ieguldījumu operas mākslā, Veneranda Reba par operas un baleta teātrim veltītu mūžu, diriģents Zbigņevs Graca kā aizrobežu mākslinieks par ieguldījumu Latvijas operas un baleta mākslas attīstībā.
